Ak vai! Šķiet, ka "TV Rain" tiks slēgts!

Atgādināšu, ka lieta pret televīzijas kanālu ierosināta pēc 1. decembrī raidījumā "Zģes i seičas" ("Здесь и сейчас"/"Te un tagad") izskanējušā aicinājuma sniegt informāciju par mobilizēto Krievijas armijas karavīru dienestu frontē. Raidījuma vadītājs izteica cerību, ka telekanālam izdevies vairākiem karavīriem palīdzēt, piemēram, ar "ekipējumu vai elementārām ērtībām frontē".

Es neaprakstīšu detalizētu notikumu hronoloģiju, taču gadījumā, ja esat palaiduši garām decembra sākuma galveno atgadījumu, ar visu situāciju varat iepazīties zemāk esošajā rakstā. 

Par žurnālistu

Aleksejs Korosteļevs Krievijas neatkarīgajā televīzijas kanālā "TV Rain" strādāja jau astoņus gadus. Es nevaru sevi saukt par pastāvīgu televīzijas kanāla skatītāju, taču man patika tas, ko redzēju no Korosteļeva, turklāt viņš strādāja ne tikai "TV Rain". Lūk, viņa lieliskais stāsts par futbola faniem video koplietošanas vietnes "YouTube" kanālā "Redakcija" ("Редакция").

Tas gan nemaina faktu, ka Korosteļevs kļūdījās. Turklāt ļoti pamatīgi.

"Lūk, beidzot izpļāpājās! Izlikās par labiņiem, bet patiesībā visi ir par Putinu!" akcentēja tie, kas vienmēr gaidīja, lai "TV Rain" pieļautu kļūdas.

Pretēju pozīciju ir ieņēmuši pastāvīgie televīzijas kanāla skatītāji. Ikviens, kurš pietiekami ilgi strādājis tiešajā ēterā, ir kļūdījies. Dažkārt tika sajaukti fakti, dažreiz pat vārdi un amati. Un dažreiz, aizpildot ētera tukšumu, tu vari darīt jebko.

Es uzskatu, ka ir dīvaini turēt aizdomās vienīgo izdzīvojušo Kremļa opozīcijas televīzijas kanālu par Krievijas armijas sponsorēšanu.

Vēl jo vairāk, Korosteļevu, kurš, piemēram, kādu laiku vadīja izcilu viltus ziņu (Fake News) raidījumu, kur viņš visai jautrā un smieklīgā veidā komentēja īsto un briesmīgo Krievijas propagandu, atsaucoties uz faktiem un pārbaudītu informāciju.

Protams, trūkst vārdu, žurnālists ļoti neveiksmīgi formulēja savu viedokli tiešajā ēterā, taču es uzskatu, ka nav racionāli izdarīt tālejošus secinājumus, pamatojoties uz vienu kļūdu. Galu galā tas ir arī pretrunā ar televīzijas kanāla ilgo vēsturi. 

Bet kā gan šādu kļūdu var izskaidrot? Ļoti vienkārši! "TV Rain" galvenais redaktors Tihons Dzjadko visu paskaidroja.

Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls "TV Rain" nekad nav sponsorējis un nesponsorē Krievijas armiju. Visi raidījumos atspoguļotie stāsti kalpo kā brīdinājums tiem Krievijas iedzīvotājiem, kuri apsver iespēju doties militārajā dienestā. Pavisam vienkārši!

Bet tas viss ir personīgais viedoklis. Mēs neko nezinām. Varbūt Aleksejs visus šos gadus ir bijis Kremļa dubultaģents un tagad patiesība ir nākusi gaismā!

Bet, ja mēs paliekam maksimāli objektīvi, tad Korosteļevs pieļāva kļūdu. Vienu, bet lielu kļūdu! Dodamies tālāk!

Par "TV Rain"

Paceliet roku tie, kuri nekad nav kļūdījušies darbā. Drosmīgāk, drosmīgāk! Tā, tie, kuri savā mūžā ir strādājuši mazāk par nedēļu, netiek skaitīti. Tieši tā! 

Smagi, bet patiesi – mēs visi pieļaujam kļūdas. Un atlaišana par pirmo lielo kļūdu ir pārspīlēta. Šāda personāla plūsma "nogremdēs" jebkuru uzņēmumu.

Godīgi sakot, par "TV Rain" "iekšējo virtuvi" mēs nezinām neko. Varbūt Aleksejs Korosteļevs bija ļaunprātīgs pārkāpējs: viņš kavēja darbu, pievīla savus kolēģus un šī kļūda kļuva par pēdējo pilienu.

Bet, spriežot gan pēc tā, kā Tihons Džadko un Jekaterina Kotrikadze skaidro Alekseja atlaišanu, gan ka par atkāpšanos no amata paziņojis žurnālists Vladimirs Romenskis, kas liktenīgajā dienā bija "Zģes i seičas" galvenais redaktors, tieši frāze "palīdzēt krievu karavīriem" ir kļuvusi par iemeslu šādam sodam.

Un, ja tā ir taisnība, tad man jāpievienojas daudziem pazīstamiem krievvalodīgajiem žurnālistiem - "TV Rain" kļūdījās.

Varbūt tādā veidā viņi cer mīkstināt Latvijas varasiestāžu sodu. Es domāju, ka tās ir tukšas cerības, bet pagaidiet un redzēsiet.

Pats Korosteļevs norāda, ka viņam nav "slēpta aizvainojuma". Gadījumā, ja “TV Rain” tomēr tiks padzīts no Latvijas (un šāda varbūtība, manuprāt, ir ārkārtīgi liela), viņš atgriezīsies strādāt kādas citas valsts "TV Rain" birojā, kur uz tiešajā ēterā pieļautajām kļūdām neskatās tik bargi kā Latvijā.  

Bet man liekas, ka ierindā palikušie "TV Rain" žurnālisti, redzot, cik maz vajadzīgs, lai viņus izmestu no dzimtā medija, var nedaudz iespringt. Nupat kļuvis zināms arī par žurnālistes Margaritas Ļutovas aiziešanu. Vai būs vēl arī citi citādi domājošie?

No otras puses, cilvēks, kurš ēterā pārraidīja karti, kur Krima ir Krievijas sastāvā, netika atlaists no darba. Vai teksta autors, kurš krievu armiju sauc par "mūsu armiju". Bet tie ir atsevišķi stāsti. Par tiem  "TV Rain" jau saņēmis sodu 10 tūkstošu eiro apmērā. "Korosteļeva lieta" joprojām turpinās, taču atlaists tika tieši viņš. Interesanta dihotomija...

Par Latviju

Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls "TV Rain" tomēr ir viesis mūsu valstī, bet vienam ar otru mums būs jāsadzīvo Latvijā arī turpmāk. Tagad apspriedīsim Latvijas reakciju, jo šeit "malači" ir gandrīz visi. 

NEPLP es neaiztikšu. Vismaz pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka viņi ir rīkojušies stingri saskaņā ar instrukcijām. Arī kopumā NEPLP darbība ir atsevišķa raksta vērta.

Bet tie, kuriem "TV Rain" darbība Latvijā nelika mieru, nekavējoties sāka rīkoties.

Joprojām aizsardzības ministr Pabrika kungs, man ir jautājums. Vai esat pārliecināts, ka jūtaties ērti "liberālajā" partijā? Jo vēlme aizliegt un izraidīt ir daudz tuvāka partijām ar, teiksim, stingriem principiem.

Jaunā Rīgas teātra teātra galvenais režisors Alvis Hermanis vēl pirms nedēļas aizstāvēja aktrisi Čulpanu Hamatovu, kura, pati to negribot, nonāca skandāla centrā, uzvarot teātra balvu pasniegšanas ceremonijas "Spēlmaņu nakts” nominācijā "Labākā aktrise". Nelīdzēja arī no galvas runātā runa latviešu valodā.

"Kā tā!" savu sašutumu pauda apgaismotā sabiedrība. "Vēl nesen viņa bija Putina uzticības persona un te pēkšņi - apsteigusi mūsu talantīgās aktrises? Tā nav smuki!"

Bet Hermaņa kungs nostājās aktrises pusē. Lūk, Hamatova neatbalsta karu, viņa aizbēga no Putina un tagad nosoda viņu visos iespējamos veidos. Tāpēc lieciet viņai mieru!

Hermaņa kungs, arī "TV Rain" aizbēga un vaino Putinu par Krievijas karu Ukrainā, kā arī izmeklē Krievijas karaspēka pastrādātos kara noziegumus.

Bet nē, viņiem bija uzdrīkstēšanās bez liekas padevības runāt ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi, tāpēc lai iet atpakaļ uz Kremli!

Tagad par "TV Rain" aizstāvību. Nu, varbūt nevis aizstāvību, bet līdzjūtību kanālam pauž tikai reti indivīdi, lielākā daļa no viņiem - krievvalodīgie žurnālisti no Latvijas.

Prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (nujā, viņš ir atvaļinājumā), Staķa kungs un daudzi, daudzi citi, kas tik priecīgi sveica "TV Rain" pirms nepilna pusgada, klusē.

Iespējams, vismierīgākā bija ārlietu ministra Edgara Rinkēviča reakcija. Vienkārši tāpēc, ka viņš lūdza nesteigties ar secinājumiem, bet gan sagaidīt izmeklēšanas rezultātus. Tiesa, baidos, ja izmeklēšanas rezultāts būs "Izsūtiet šos pseidolabos krievus!", tad arī Rinkēviča kungam par to nebūs nekādu šaubu.

21. novembrī populārais krievu blogeris un žurnālists Jurijs Duds publicēja interviju, kurā Nobela prēmijas laureāts Dmitrijs Muratovs pateicas Rīgai un Latvijai par starptautiska žurnālistikas centra izveidi.

Man ir interesanti, kā Latvija vēlas redzēt sevi? Kā lepnu un augstprātīgu? Kādēļ tad bija jāatļauj "TV Rain" darbība Latvijā? Varēja aizliegt visus Krievijas medijus un punkts!

Vai arī mēs vēlamies būt atvērti pasaulei? Tad varbūt nedaudz atlaidīsim grožus? Kādi mediji tagad gribēs strādāt Latvijā? Kādi uzņēmumi?

Šis lēmums ir jāpieņem tagad, jo mēs nevaram sēdēt uz diviem krēsliem vienlaikus.

Par bailēm

Arī šeit es tomēr centīšos būt objektīvs. Tieši Vācijai, Francijai, Lielbritānijai ir tiesības būt iejūtīgām un iecietīgām. Mēs tikai pirms 30 gadiem atguvām savu neatkarību.

Latvijai ir ļoti slikta pieredze ar "labajiem krieviem". Piemēri nav tālu jāmeklē. Jā, Gorbačovs sekmēja Padomju Savienības sabrukumu, bet arī viņa laikā bija barikādes un pirms tām - uzbrukums Viļņas televīzijas tornim. Te prātā nāk latīņu frāze "Timeo Danaos et dona ferentes" jeb "Sargies no grieķiem, kas nes dāvanas". 

Tagad, kad 30 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievija ir uzbrukusi Ukrainai, skaidrs, ka arī Baltijas valstīm ir grūti atslābt. Lielajām valstīm ir kodolieroči, tās ir tālu. Mēs esam tuvu un ne pārāk lieli.

Tieši tādēļ, protams, drošības refleksi tagad daudziem strādā pie mazākās kustības uz sāniem. Galu galā tas, kurš reiz kļūdījies, kļūst pārāk piesardzīgs.

Jūs, protams, varētu teikt: "Vai nav pienācis laiks izaugt no šīs traumas? Cik ilgi var atcerēties pagātni un baidīties no vēstures atkārtošanās?"

Varbūt ir pienācis laiks. Bet, lai to izdarītu tagad, brīdī, kad plosās karš, kuru sāka valsts, kas okupēja jūsu teritoriju pirms 80 gadiem (lūdzu, ņemiet vērā, arī brīdī, kad plosījās karš), ir nepieciešami ļoti dziļi iekšējie spēki. Ne visiem tādi ir, es neuzņemšos šos cilvēkus par to nosodīt.

Bet tieši tādēļ es neesmu gatavs pievienoties kliedzēju korim ar vārdiem "Cenzūra! Cenzūra!" uz lūpām. Nē, tā nav cenzūra. Tāda ir mūsu izpratne par valsts drošību. Un, iespējams, arī bailes, aizvainojums un uzrauga sindroms.

***

Es ceru, ka "TV Rain" turpinās savu darbību Latvijā. Ja vien, protams, pēkšņi neatklāsies, ka kanāls tiešām sponsorē Krievijas armiju. Es tam neticu, bet kas tikai pasaulē nenotiek...

Ceru, ka Aleksejs Korosteļevs turpinās nodarboties ar žurnālistiku vietā, kur būs drošāk kļūdīties.

Ceru, ka mana valsts kļūs viesmīlīgāka pret tiem, kas bēg no tirāna un vēlas būt labāki.

Ceru, ka 10 000 eiro sods, ko samaksās "TV Rain", tiks izlietots cēlam mērķim, nevis pazudīs NEPLP birokrātijas dziļumos.

Un es, protams, ceru, ka karš beigsies pēc iespējas ātrāk un mēs varēsim vismaz nedaudz samazināt savu piesardzības līmeni.

Bet pagaidām mums ir tas, kas ir.