Premjerministra ieskatā Baltijas valstīm jāpieprasa stingrākas sankcijas pret Krieviju (2)

Latvijas premjers uzsvēra, ka Baltijas valstis bijušas avangardā, gan prasot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, gan prasot sabiedroto atbalstu Ukrainai.

Kariņš akcentēja, ka Lietuva, Latvija un Igaunija bijušas avangardā arī sniedzot palīdzību Ukrainai.

Viņš norādīja, ka Baltijas valstis vistiešāk un visātrāk ir ekonomiski cietušas no Krievijai noteiktajām sankcijām, tomēr tas nav apturējis valstu apņēmību atbalstīt Ukrainu.

"Ar savu piemēru mēs esam rādījuši, ka nav jābaidās un svarīgāk ir atbalstīt Ukrainu, nevis domāt par īslaicīgu un šķietamu labumu, uzturot saites ar Krieviju.

Mēs Baltijas valstīs saprotam, ka Krievija ir jāaptur Ukrainā un Ukrainai ir jāuzvar, jo mūsu mērķis ir lauzt Krievijas imperiālistisko domāšanu, tieksmes un darbības," sacīja Latvijas Ministru prezidents.

Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstu Ministru prezidenti pārrunājuši drošības situāciju. Valdību vadītāji ir vienisprātis, ka jāturpina kāpināt ieguldījumi aizsardzībā, lai varētu sasniegt 3% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat premjeri apņēmušies turpināt darbu ar sabiedrotajiem NATO, lai īstenotu alianses Madrides samita apņemšanos katrā Baltijas valstī izveidot pa brigādei. Kariņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāturpina darbs pie kopīgiem iepirkumiem.

Runājot par pārspriesto enerģētikas jomā, Latvijas Ministru prezidents sacīja, ka Baltijas valstīm ir jāpilnveido infrastruktūra un jāturpina ieguldīt jaunās ražošanas jaudās. Pēc premjera paustā, Latvija, Lietuva un Igaunija, cik vien iespējams strauji, virzās uz desinhronizāciju no Krievijas elektrotīkliem.

Tāpat premjerministri pārrunājuši dzelzceļa projektu "Rail Baltica". Kariņš uzsvēra, ka tas ir viens no vissvarīgākajiem reģiona infrastruktūras projektiem, turklāt tam ir ne tikai ekonomiskā dimensija, bet arīdzan militārā un drošības. Šo pašu infrastruktūru varēs vajadzības gadījumā izmantot, lai stiprinātu drošību.

TVNET jau rakstīja, ka piektdien Ministru kabinetā notika Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksme, kurā piedalījās Kariņš, Kallasa un Šimonīte.

Baltijas Ministru padome ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994.gada 13.jūnijā. Baltijas Ministru padomes augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās, kas notiek vismaz vienreiz gadā. Šogad Latvija ir prezidējošā valsts šajā formātā, iepriekšējā reize bija 2019.gadā.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, runājot par enerģētisko drošību, atzīmēja, ka gada laikā Baltijas valstis ir pieņēmušas vairākus svarīgus lēmumus, lai izbeigtu atkarību no Krievijas enerģijas. Drīzumā Baltijas valstis atteiksies no Krievijas gāzes, vienlaikus nodrošinot, ka reģions nepaliek bez gāzes apgādes.

Tāpat Kallasa vērsa uzmanību, ka pavasarī pārtraukta elektrības tirdzniecība ar Krieviju, savukārt no 15.decembra Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā aizliegums importēt Krievijas jēlnaftu. Tāpat ir spēkā G7 formāta vienošanās par naftas cenu griestiem. Igaunijas premjere atzīmēja, ka pēc diviem mēnešiem ES stāsies spēkā aizliegums importēt Krievijas naftu. Šāds liegums Igaunijā stāsies spēkā no 15.decembra.

Viņa sacīja, ka tikšanās laikā runāts par "Rail Baltica" nepieciešamību, jo īpaši mainīgajā drošības situācijā, kad vajadzības gadījumā ar izveidoto infrastruktūru varētu pārvietot militārā transporta kravas. Arī Kallasa uzsvēra, ka Baltijas valstu atbalsts Ukrainai turpināsies tik ilgi, kamēr tā uzvarēs karā.

"Kaut kādas sarunas par mieru vai pamieru ir pārsteidzīgas un bīstamas. Krievija vēlas pauzi, lai sagatavotos jauniem uzbrukumiem, kā arī lai sagatavotu mobilizētos. Krievijas karavīriem ir jāpamet Ukrainas teritorija, un tas ir ceļš uz mieru. Gribu uzsvērt, ka tas nav tikai Ukrainas, bet arī visas Eiropas drošības jautājums," teica Igaunijas premjerministre.

Viņa atzīmēja, ka suverenitāte, teritoriālā nedalāmība ir pamatprincipi, uz kuriem turas miers Eiropā, un nedrīkst pieļaut, ka šie pamatprincipi tiek mīdīti ar kājām. Svarīgi esot, lai Ukraina uzvar karā. Tāpat pie atbildības jāsauc noziedznieki. Kallasa norādīja, ka Baltijas valstīm pašām ir jārūpējas par savu drošību, tostarp palielinot ieguldījumus aizsardzībā.

Runājot par gaidāmo NATO samitu Viļņā, kas notiks nākamgad, Igaunijas premjere uzsvēra, ka Igaunija grib, lai tiktu īstenoti NATO Madrides samitā pieņemtie lēmumi. Igaunija vēlas arī diskusijas par NATO un Ukrainas stratēģisko partnerību un to, lai pie sarunu galda kā pilntiesīgas dalībvalstis sēstos arī Somija un Zviedrija.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte atzīmēja, ka Krievija barbariski cenšas salauzt Ukrainas cilvēku pretošanos, iznīcinot civilo infrastruktūru. Šie uzbrukumi vēl vairāk izgaismo valstu morālo pienākumu sniegt Ukrainai vēl lielāku atbalstu.

Viņa klāstīja, ka Lietuva, tāpat kā Latvija un Igaunija, ir steidzīgi atsaukusies uz Ukrainas neliekamajām enerģētikas infrastruktūras vajadzībām. Piektdienas tikšanās laikā Baltijas valstu Ministru prezidenti pārrunājuši, kā varētu palielināt palīdzību Ukrainai, lai tā spētu uzvarēt karā.

"Nevajag dzīvot ilūzijās. Krievija būs drauds eiroatlantiskajai drošībai vēl ilgu laiku, ja Krievija netiks apturēta. Tās agresija turpināsies arī ārpus Ukrainas robežām. Mums jābūt stipriem un mēs nedrīkstam piekāpties, redzot, ka [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins necenšas uzsākt miera sarunas. Viņš grib pauzi, lai pārkārtotu savus spēkus," sacīja Šimonīte.

Viņa atzīmēja, ka jāturpina ieviest pret Krieviju sankcijas un jāturpina atbalsts Ukrainai. Tāpat Baltijas valstu premjeri pārrunāja arī NATO Austrumu flanga stiprināšanu, Baltijas valstu vienotību, kas palīdzēja NATO samitā Madridē pieņemt daudzus svarīgus lēmumus, ieskaitot tos, kas attiecas uz atturēšanas un aizsardzības pastiprināšanu.

"Mēs esam vienisprātis, ka līdz nākamajam NATO samitam jāsasniedz taustāmi rezultāti. Lietuva patlaban nopietni gatavojas gaidāmajam alianses samitam Viļņā. Mēs ceram, ka šis samits iezīmēs alianses solidaritāti un vienotību, kas palīdzēs stiprināt NATO kolektīvo aizsardzību," teica Lietuvas premjere.

Šimonīte uzsvēra, ka līdz NATO samitam jāstiprina Ukrainas eiroatlantiskā perspektīva, jā arī jācenšas panākt vienošanos par NATO stratēģisko sadarbību ar Ukrainu. Baltijas valstu premjeri arīdzan vienojās par kopīgu mērķi - sinhronizēt enerģētikas sistēmas ar Centrāleiropu, kas ir būtisks enerģētiskās drošības jautājums. Ministru prezidenti panākuši vienošanos, ka pievērsīs lielu uzmanību "Rail Baltica" projekta īstenošanai, kas šajā ģeopolitiskajā situācijā ir nozīmīgs uzdevums visu trīs valstu valdībām.