Runājot par pārspriesto enerģētikas jomā, Latvijas Ministru prezidents sacīja, ka Baltijas valstīm ir jāpilnveido infrastruktūra un jāturpina ieguldīt jaunās ražošanas jaudās. Pēc premjera paustā, Latvija, Lietuva un Igaunija, cik vien iespējams strauji, virzās uz desinhronizāciju no Krievijas elektrotīkliem.
Tāpat premjerministri pārrunājuši dzelzceļa projektu "Rail Baltica". Kariņš uzsvēra, ka tas ir viens no vissvarīgākajiem reģiona infrastruktūras projektiem, turklāt tam ir ne tikai ekonomiskā dimensija, bet arīdzan militārā un drošības. Šo pašu infrastruktūru varēs vajadzības gadījumā izmantot, lai stiprinātu drošību.
TVNET jau rakstīja, ka piektdien Ministru kabinetā notika Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksme, kurā piedalījās Kariņš, Kallasa un Šimonīte.
Baltijas Ministru padome ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994.gada 13.jūnijā. Baltijas Ministru padomes augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās, kas notiek vismaz vienreiz gadā. Šogad Latvija ir prezidējošā valsts šajā formātā, iepriekšējā reize bija 2019.gadā.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, runājot par enerģētisko drošību, atzīmēja, ka gada laikā Baltijas valstis ir pieņēmušas vairākus svarīgus lēmumus, lai izbeigtu atkarību no Krievijas enerģijas. Drīzumā Baltijas valstis atteiksies no Krievijas gāzes, vienlaikus nodrošinot, ka reģions nepaliek bez gāzes apgādes.
Tāpat Kallasa vērsa uzmanību, ka pavasarī pārtraukta elektrības tirdzniecība ar Krieviju, savukārt no 15.decembra Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā aizliegums importēt Krievijas jēlnaftu. Tāpat ir spēkā G7 formāta vienošanās par naftas cenu griestiem. Igaunijas premjere atzīmēja, ka pēc diviem mēnešiem ES stāsies spēkā aizliegums importēt Krievijas naftu. Šāds liegums Igaunijā stāsies spēkā no 15.decembra.