/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien piešķīra Bosnijai un Hercegovinai kandidātvalsts statusu, uzsākot šīs Balkānu valsts ilgu ceļu uz iestāšanos ES.
Krievijas karš pret Ukrainu ir veicinājis ES gatavību uzņemt jaunas dalībvalstis.
Bosnija ir kļuvusi par trešo valsti pēc Ukrainas un Moldovas, kam pēdējo sešu mēnešu laikā piešķirts ES kandidātvalsts statuss.
ES ir nobažījušās, ka tādas lielvaras kā Krievija vai Ķīna var izplatīt savu ietekmi uz Balkāniem, ja tiks sagrautas valstu cerības pievienoties šim blokam.
ES līderi samitā Briselē piekrita tam, ka Bosnija kļūst par kandidāti uz uzņemšanu.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels nosauca šo soli par "spēcīgu signālu tautai, bet arī skaidrām gaidām, ka jaunajām varas iestādēm jāīsteno reformas".
"Rietumbalkānu nākotne ir ES," Mišels rakstīja tviterī.
Kandidātvalsts statuss tika piešķirts par spīti ilgstošām bažām par politisko situāciju Bosnijā, kas vēl arvien ir sadalīta serbu republikā un musulmaņu-horvātu federācijā, kuras saista vāja centrālā valdība.
Bosnijas disfunkcionālā pārvaldes sistēma tika izveidota ar 1995.gada Deitonas miera vienošanos, kura izbeidza bruņoto konfliktu, bet nenodrošināja pamatu valsts politiskajai attīstībai.
Eiropas Komisija ir izklāstījusi 14 prioritātes reformām, kas Bosnijai ir jāveic, pirms tā varēs pāriet uz nākamo stadiju - oficiālām iestāšanās sarunām.
ES kandidātvalsts statuss ir vēl septiņām valstīm - Turcijai, Ziemeļmaķedonijai, Melnkalnei, Serbijai, Albānijai, Moldovai un Ukrainai.
Kosovas premjerministrs Albins Kurti ceturtdien iesniedza pieteikumu valsts dalībai ES, oficiāli uzsākot iestāšanās procesu blokā. Tomēr Kosovas ceļu uz dalību blokā var sarežģīt apstāklis, ka tās neatkarību vēl nav atzinušas piecas ES dalībvalstis - Grieķija, Spānija, Rumānija, Slovākija un Kipra.