Armēnija kritizē Krievijas miera uzturētāju lomu Kalnu Karabahā (1)

Azerbaidžānas aktīvisti kopš decembra vidus bloķē Lačinas koridoru, kā tiek dēvēts vienīgais ceļš, kas saista Armēniju ar Kalnu Karabahu. Aktīvisti protestē pret raktuvēm, kuras uzskata par nelegālām un videi kaitīgām.

Ceļa blokādes rezultātā Kalnu Karabahā, kur dzīvo aptuveni 120 000 cilvēku, sāk trūkt pārtikas, medikamentu un degvielas.

Baku apgalvo, ka protesti sākušies spontāni, bet Erevāna apsūdzējusi Baku demonstrāciju organizēšanā ar mērķi panākt, ka armēņi pamet Kalnu Karabahu.

Tiekoties ar Putinu reģionālā samita starplaikā Sanktpēterburgā, Pašinjans sacīja, ka vēlas apspriest šo krīzi un iespējamos veidus tās atrisināšanai.

"Tā ir Krievijas miera uzturētāju atbildības zona," norādīja Armēnijas premjerministrs, uzsverot, ka pretēji vienošanās nosacījumiem "Lačinas koridoru nekontrolē Krievijas miera uzturētāji".

2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Vienošanās arī paredzēja Krievijas miera uzturētāju izvietošanu Kalnu Karabahā.

Kopš Lačinas koridora blokādes sākuma Armēnija ir vairākkārt apsūdzējusi Krievijas miera uzturētājus, ka viņi nespēj īstenot savu misiju Kalnu Karabahā.

Putins žurnālistiem paziņoja, ka spriedzes atrisināšana Dienvidkaukāzā ir galvenais jautājums. Viņš sacīja, ka līderi sākuši apspriest šo jautājumu pirmdienas vakarā, bet plašāku informāciju nesniedza.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs arī piedalījās reģionālajā samitā Sanktpēterburgā.