/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2022/12/29/15049691t1hd8c5.jpg)
Transportlīdzekļi, kurus darbina tikai vai daļēji ar elektrību, ir kļuvuši par ierastu parādību mūsu ielās, un to vadītāji un autoservisu meistari arvien labāk izprot, kā darbojas jaunā tehnoloģija. Taču joprojām cilvēkiem ir daudz jautājumu – gan tiem, kas ar elektroauto jau brauc, gan tiem, kas vēl tikai apsver šādu auto pirkšanu. Par to viegli pārliecināties pēc sociālajos tīklos izveidoto domubiedru grupu skaita, kas interesējas par elektriskajiem braucamajiem.
Viens no lielākajiem satraukuma iemesliem ir akumulatora darbības laiks. Līdzīgi kā mobilo tālruņu gadījumā, arī elektroauto akumulatori laika gaitā nolietojas un zaudē savas sākotnējās īpašības. Tomēr eksperts mierina, ka šis jautājums drīzumā vairs nebūs aktuāls.
"Ražotāju mērķis ir radīt tādas mašīnas, kas īpašniekiem neliek mainīt savus ikdienas paradumus. Tas ir saistīts arī ar akumulatoru ilgmūžību. Tāpēc, izstrādājot elektroauto, tai tiek pievērsta liela uzmanība, un esmu pārliecināts, ka pēc kāda laika šī tēma nevienu vairs īpaši neuztrauks," saka Kārlis Mendziņš, "Eleport Latvija" vadītājs.
160 000 kilometru garantija
Vairāki akumulatoru degradācijas cēloņi modernākajos transportlīdzekļos jau ir novērsti. Tas panākts, izmantojot jaunus tehniskos risinājumus, kā arī uzlabojot pašu akumulatoru ķīmisko sastāvu.
Labs akumulatoru uzticamības rādītājs ir arī tas, ka Eiropā pārdotajiem modeļiem tiek dota patiešām ilga garantija. Piemēram, tādi koncerni kā "Peugeot", "Volkswagen" un "Audi" elektroauto augstsprieguma akumulatoriem piemēro 8 gadu jeb 160 000 kilometru garantiju.
Tā ir spēkā arī tad, ja galvenā akumulatora efektivitāte ir samazinājusies līdz 70% no sākotnējās jaudas. Tāpat Peugeot apņemas arī nomainīt bojātos akumulatorus visā garantijas laikā.
Tomēr īpašniekiem par sava elektroauto apkopi vienalga ir jāgādā – gan lai iegūtu lielāku veiktspēju, gan lai saglabātu mašīnas vērtību otrreizējā tirgū, gan lai pagarinātu akumulatoru kalpošanas laiku, kas šobrīd vēl ne visiem modeļiem ir pietiekami ilgs.
Pēc Mendziņa teiktā, nepareizas ekspluatācijas gadījumā daži akumulatori jau pēc 50 000 kilometru var zaudēt 25% kapacitātes, bet pēc 100 000 kilometru – pat trešdaļu.
"Tāpēc ir svarīgi saudzēt savu braucamo un zināt dažus noderīgus knifus," saka Kārlis.
Šajā ziņā tiem, kas apgūst pirmos soļus braukšanā ar elektroauto, vajadzētu pietikt ar trīs pamatnoteikumiem.
Akumulatora temperatūra
Pirmais noteikums ir saistīts ar akumulatora temperatūru. Optimāla darba temperatūra tam ir aptuveni 20°C, bet ekstremālas temperatūras svārstības to bojā.
"Ekstrēmi laikapstākļi nav tālu jāmeklē – Latvijā mašīna, kas ziemā tiek turēta zem klajas debess, var piedzīvot pat 30 grādu aukstumu, bet vasarā saulē sakarst līdz 50–60 grādiem. Šī iemesla dēļ vasarā elektroauto ieteicams novietot ēnā, bet ziemā – ideālā gadījumā garāžā vai vismaz nojumē, lai pasargātu no aukstiem vējiem. Taču vēl pirms iegādes ir vērts noskaidrot, vai noskatītajam modelim ir akumulatora temperatūras regulēšana, respektīvi – sildīšana un dzesēšana," iesaka eksperts.
Interesanti, ka optimālā temperatūra ātri uzlādējamam akumulatoram atšķiras no normālas darba temperatūras, kas ir līdz 35 grādiem. Tāpēc visefektīvākā ātrā uzlāde ir modeļiem ar
aktīvo termoregulāciju, kas akumulatora temperatūru optimizē jau brauciena laikā – vēl tuvojoties uzlādes punktam.
Rezervju apjoms: 20–80%
Otrais noteikums attiecas uz pašu uzlādi. Ieteicams vairīties no pilnas uzlādes un izlādes cikliem.
"Svarīgi ir zināt – elektromobiļiem nošķir divu veidu ietilpību: kopējo un tīro jeb lietderīgo. Dažreiz tās atšķiras pat par 10%. Tas ir tāpēc, ka ražotāji iestrādā zināmu rezervi, lai akumulatoru nevarētu uzlādēt līdz 100% un izlādēt līdz 0%. Pat ja mašīna apstājas un vairs nebrauc, realitātē akumulatorā zināms daudzums vēl ir palicis," skaidro Mendziņš.
Tas tiek darīts, lai pasargātu no tā, ka īpašnieks pats var kaitēt savai mašīnai, piemēram, piepildot līdz 100% un iztukšojot līdz 0%. Turklāt lietotāju dati liecina, ka akumulatoram visdraudzīgākais uzlādes līmenis ir no 20 līdz 80%.
"Ir svarīgi atcerēties – ja elektroauto ilgāku laiku netaisāties izmantot, nevajag atstāt to stāvvietā ar pilnībā uzlādētu vai izlādētu akumulatoru. Tas jūsu mašīnai nebūs veselīgi," piebilst eksperts.
Daži ražotāji ierobežo arī uzlādi, respektīvi – akumulatoru ļauj piepildīt tikai līdz 80%. Tiesa, piemēram, pirms garākiem braucieniem, uzlādes līmeni individuāli var iestatīt uz 100%.
Daļa elektroauto vadītāju var izlemt, cik daudz akumulatoru piepildīt, vai aprēķināt, cik ilgi jālādē līdz vajadzīgajam līmenim. Piemēram, Peugeot e-208, kas ir viens no pieejamākajiem elektroauto Latvijā, akumulatora neto ietilpība ir 45 kWh (kopā 50 kWh), tāpēc to būtu ieteicams lādēt līdz 36 kWh.
Naktī, pieslēdzot mašīnu standarta mājsaimniecības kontaktligzdai, 10 stundu laikā enerģijas rezerves var papildināt par 18–23 kWh. Savukārt sienas lādētājs no 9 līdz 36 kWh jeb no 20 līdz 80% uzlādēs mazāk nekā 4 stundās.
Lēnāk ir labāk
Trešais noteikums. Lielākā daļa ekspertu ir vienisprātis, ka ātrā uzlāde saīsina akumulatora darbības laiku, tāpēc ikdienā ieteicams izvēlēties lēnāko variantu – maiņstrāvas staciju.
"Mājās, birojā un citās vietās bieži tiek izmantoti sienas lādētāji ar 7 vai 11 kW jaudu. Tādus elektroauto īpašnieki nereti ierīko savās mājās, jo tad ar nakts uzlādi pietiek vismaz pāris dienu braukšanai pa pilsētu," skaidro eksperts.
Līdzstrāvas ātro uzlādi ieteicams izmantot gadījumos, kad “laiks ir nauda” – garāku braucienu laikā vai pirms tiem. Nu jau arvien vairāk modeļu ir piemēroti ātrai uzlādei abos režīmos. Arī "Peugeot e-208" un tā krosovera versiju e-2008 var lādēt ar 100 kW, kas ļauj akumulatoru līdz veselīgajiem 80% piepildīt nieka pusstundā.