Video ⟩ Pašreizējos laika apstākļos strauji var attīstīties tā dēvētais sniega pelējums (7)

Zemgalē šoziem neierasti daudz kurmju rakumu – tā esot viena no pazīmēm, ka zeme nav sasalusi. Kurmju rakumi gan tikai bojājot ainavu, taču dārzkopjiem ir bažas, ka šādos laika apstākļos strauji var attīstīties tā sauktais sniega pelējums. pic.twitter.com/T1nX7wlWXw

— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) December 29, 2022

Pļavā pie Ozolnieku ezera redzami neskaitāmi dažāda augstuma kurmju rakumi, lai gan to vēl daļēji klāj sniegs. Cenu un Ozolnieku pagasta pārvaldes vadītājs Matīss Kellerts ar kurmju pārveidoto ainavu nav apmierināts, tomēr tas neesot pārsteigums, jo kurmji šeit rokoties visu gadu.

"Ir tā, ka gada siltajos mēnešos mēs ar kolēģiem dodamies kurmju rakumus nolīdzināt ar grābekļiem. Ja mēs varētu, mēs nolīdzinātu, bet ir tā, ka tie kurmju rakumi ir sasaluši un tas ir absolūti neiespējami," pauž Kellerts.

Kurmji ziemas miegu neguļot, norāda Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) eksperts Vilnis Skuja.

Citkārt tie dzīvojot zem sniega, bet redzamie kurmju rakumi liecinot, ka zeme nav sasalusi.

Skuja pauž: "Ja ir biezs sniegs, ja zeme ir sasalusi, tad mēs parasti neredzam viņu darbību, bet, ja zeme ir mīksta un sniegs plāns, tad bieži vien mēs redzam, ka ziemā virs sniega parādās kurmja rakuma augšējā daļa."

Šoziem kurmju rakumi atrodami arī citviet.

Piemēram, stādaudzētavā "Dimzas" kurmju pēdas tiek novērotas. Saimnieku Andreju Vītoliņu gan kurmju rakumi satrauc mazāk, bet tā esot viena no pazīmēm, ka zeme nav sasalusi.

Viņš pauž, ka augiem tas nemaz neesot tik labi, jo var veidoties sēnīšu jeb sniega pelējums.

"Patogēnās sēnītes augsnē ir pieejamas visu laiku, un labvēlīgos apstākļos, kad nav, kas nomāc, tās, protams, attīstās," viņš teica.

Gada nogalē solītā gaisa temperatūras paaugstināšanas neesot sliktākais variants, jo, nokūstot sniegam, pelējuma sēnīšu attīstība samazināsies. Savukārt kurmji mīlot treknus zālājus, un, ja gribam dzīvot zaļā Latvijā, ar tiem nākšoties sadraudzēties.