/nginx/o/2018/08/10/11170209t1h174f.png)
/nginx/o/2023/01/04/15060758t1hbd4a.jpg)
Lietuva jūlijā Viļņā gaidāmajā samitā centīsies panākt NATO dalībvalstu apņēmību aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no to iekšzemes kopprodukta (IKP), paziņojis Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris.
"Viens no Lietuvas mērķiem ir NATO samitā panākt vienošanos un apstiprināt tā dēvētās Viļņas saistības par vismaz 2% [no IKP] investēšanu aizsardzībā," Budris sacīja Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT.
NATO austrumu flanga valstis ir apņēmušās aizsardzībai atvēlēt lielāku sava IKP daļu, tikmēr citas valstis nav spējušas pat sasniegt alianses rekomendēto izdevumu līmeni, paskaidroja Nausēdas padomnieks.
Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Vācijas ziņu aģentūrai DPA sacīja, ka alianses dalībvalstīm tuvākajos mēnešos vajadzētu runāt par aizsardzības izdevumu mērķiem.
"Vairāki sabiedrotie stingri atbalsta 2% mērķa pārvēršanu par minimālo mērķi," otrdien publicētā intervijā ziņu aģentūrai DPA sacīja Stoltenbergs.
"Mēs tiksimies, mums būs ministru tikšanās, mums būs diskusijas galvaspilsētās," paziņoja NATO ģenerālsekretārs, paužot pārliecību, ka vienošanos būs iespējams panākt jau nākamajā samitā, kas plānots 11. un 12.jūlijā Viļņā.
NATO pašreizējais mērķis noteic, ka alianses dalībvalstīm jācenšas līdz 2024.gadam palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no IKP gadā. NATO par šo mērķi vienojās 2014.gadā samitā Velsā pēc tam, kad Krievija bija anektējusi Ukrainai piederošo Krimu.
Stoltenbergs neatklāja, kuras valstis aicinājušas palielināt mērķi, bet Polija, Lietuva un Lielbritānija nesen pauda atbalstu stingrāku mērķu izvirzīšanai, ņemot vērā Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, liecina diplomātu sacītais.
Tiek uzskatīts, ka Vācija, Kanāda, Beļģija uz citas valstis ir noskaņotas pret šādu soli. Līdz šim tās savai aizsardzībai atvēlējušas ievērojami mazāk par 2% no IKP.
Gaidāms, ka Vācijas aizsardzības izdevumi 2022.gadā būs bijuši tikai 1,44% no IKP.
Lietuvas 2023.gada valsts budžets atļauj aizsardzības izdevumus palielināt līdz 3% no IKP, izmantojot aizņēmumus, ar nosacījumu, ka vispārējais valdības budžeta deficīts nepārsniedz 4,9% no IKP. 2022.gadā Lietuva aizsardzībai atvēlēja 2,52% no IKP.
Latvija aizsardzībai 2022.gadā atvēlēja vismaz 2% no IKP, savukārt Igaunija nākamgad plāno aizsardzības budžetu 2,7% no IKP apmērā.