O, 31.01.2023.
Fotostāsts ⟩ Smagos tautastērpos un bez gaisa. Kā tapa dejotāju zemūdens fotosesija
Foto: fotogrāfs Jurģis Rikveilis
Egoiste
Smagos tautastērpos un bez gaisa. Kā tapa dejotāju zemūdens fotosesija
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 7

"Drīz vien sekoja atklāsme, ka ienirt līdz baseina dibenam, aizturēt elpu nepiepūstiem vaigiem, atbrīvot ķermeni un sejas izteiksmi, atvērt acis, kā arī ieņemt pareizo pozu, kamēr neesi uzpeldējis augšā, ir daudz sarežģītāk, nekā šķita, kad skatījāmies uz līdzīgām bildēm internetā," par piedzīvojumus stāsta dejotājas Lauma un Dārta.

Latvijas Universitātes tautas deju ansamblis “Dancis” ir viens no senākajiem, pieredzes un tradīcijām bagātākajiem tautas deju ansambļiem Latvijā. Gadu gaitā ansamblī izveidojušās daudzas tradīcijas papildus iknedēļas deju mēģinājumiem, dalībai koncertos un dažādos projektos. Viena no tām – kopīga kalendāra veidošana.

Foto: fotogrāfs Jurģis Rikveilis
Foto: fotogrāfs Jurģis Rikveilis
Foto: fotogrāfs Jurģis Rikveilis

Katru gadu kalendāra bildēs modeļu lomā iejūtas paši ansambļa dejotāji, kā arī idejas par kalendāra tēmām rodas dejotāju vidū. Jau vairākus gadus pēc kārtas kalendāra radošā komanda ir dejotājas Dārta Helēna Jaunalksne, Lauma Šime un fotogrāfs Jurģis Rikveilis. Pēdējos gados radītie kalendāri šai ansambļa tradīcijai ir devuši jaunu elpu un izvērtušies par īpaši aizraujošu, jautru, radošu un arī izaicinošu kopdarbu starp ansambļa dejotājiem un fotogrāfu.

Foto: fotogrāfs Jurģis Rikveilis
Foto: fotogrāfs Jurģis Rikveilis

‘’2023.gada kalendāra ideja, ka varētu dejotājus fotografēt ūdenī, radās Jurģim un jau pirms laba laika. Līdz šim tikai nebija izdevies atrast tik atsaucīgu peldbaseinu, kur mums ļautu aizņemt visu baseinu astoņas stundas, turklāt peldēties tajā tērpos. Taču šoreiz tas izdevās, par ko ļoti pateicīgi esam Siguldas Sporta centram par uzņemšanu savās telpās, uzticēšanos procesam un privāta laika rezervēšanu, lai mēs šo visu varētu realizēt. Otrs grūtākais posms bija pajautāt TDA “Dancis” mākslinieciskajam vadītājam Rolandam Juraševskim, vai drīkstam iegremdēties baseinā ar tautastērpiem, kas sākotnēji likās kā gandrīz nerealizējams uzdevums. Kalendārā izmantotie, protams, nav tie paši tērpi, kurus ansamblis šobrīd izmanto koncertos.

“Dancim” ir paveicies ar 75 gadu senu vēsturi un cītīgi glabātu tautastērpu pūru LU tērpu noliktavā. Tur glabājas tērpi, kas dažādu iemeslu dēļ vairs nav izmantojami ikdienā, tādēļ pirmais uzdotais jautājums no vadītāja bija: “Bet baseinā?” ‘’ – stāsta dejotājas Lauma un Dārta.

‘’Sākām ar jautājumu: “Vai varam paņemt vecos, neizmantotos tērpus uz mājām un pamēģināt izmazgāt?” Daudzas desmitgades stāvējuši taču saputējuši. To atļāva,’’ tādēļ ansambļa dejotājas un kalendāra bilžu tērpu un pozu jeb kompozīciju radošā komanda Lauma un Dārta nesa tos uz mājām.

Tā kā bija apsolījušas tērpus nesabojāt, mitrumizturības pārbaude notika vairākos posmos - ar dušu, iegremdējot vannās, tikai tad mazgājot.

Par spīti tam, ka tērpi ir tik veci, izrādījās, ka visi ir arī mazgājami un gludināmi. Ar priecīgajām ziņām beidzot varēja iet pie galvenā noteicēja - mākslinieciskā vadītāja - un beidzot saņemties pajautāt. “Roland, mēs pārbaudījām - tērpiem nekas ūdenī nenotika.

Vai mēs varam ar tiem peldēties baseinā?” Pēc ilga klusuma brīža vadītājs atmeta ar roku. “Jā! Kāpēc ne!”

Foto: fotogrāfs Jurģis Rikveilis
Foto: fotogrāfs Jurģis Rikveilis

Laime pilnīga! Grūtākā saruna visas "Danča" karjeras vēsturē, kā atzīst pašas dejotājas. Rolands un pats "Dancis" pret tērpiem un deju kultūru izturas ar lielu cieņu un pieturas pie nerakstītiem likumiem rūpēs par tērpiem. Visi ansamblī zina, cik stingri tiek pieskatīta un aprūpēta katra tērpa detaļa. Papildus senajiem tautastērpiem dažās bildēs ir arī “Dancī” tapušās kamerizrādes “No miglas” stilizētie un pilnīgi melnie tautastērpi (arī radušies “Dancī”, dejotājas Laumas Šimes radīti).

‘’Nākamais, taču ne pēdējais izaicinājums, bija kopīgie iecerēto fotosesijas pozu izmēģinājumi publiskajā peldbaseinā.

Bruņojušies ar peldētāju deguna aizbāžņiem un brillēm, devāmies trenēties niršanā. Drīz vien sekoja atklāsme, ka ienirt līdz baseina dibenam,

aizturēt elpu nepiepūstiem vaigiem, atbrīvot ķermeni un sejas izteiksmi, atvērt acis, kā arī ieņemt pareizo pozu, kamēr neesi uzpeldējis augšā, ir daudz sarežģītāk nekā šķita,

kad skatījāmies uz līdzīgām bildēm internetā. Vismaz meitenēm, jo puišiem lieliski izdevās itin viss!’’ – stāsta Lauma un Dārta.

Foto: fotogrāfs Jurģis Rikveilis
Foto: fotogrāfs Jurģis Rikveilis
Foto: fotogrāfs Jurģis Rikveilis
Foto: fotogrāfs Jurģis Rikveilis

Ņemot vērā to, ka ideja, cik mums zināms, šādā apmērā un specifikā Latvijā līdz šim nav bijusi realizēta, bažījāmies par pašu norises procesu un galarezultātu. Lai arī pats fotosesijas sākums bija lēns un sarežģīts no tehniskā viedokļa, ar fotogrāfa un dejotāju neatlaidību un nemitīgiem mēģinājumiem zem ūdens noregulēt gaismas un ieņemt pareizās pozas process sāka izdoties.

“Tas bija milzīgs izaicinājums, jo ūdenī nestrādā ierastie sauszemes likumi - gaisma atstarojas citādāk, nestrādā raidītāji, no trīs izdomātajām idejām, kā realizēt kameras atrašanos zem ūdens, nostrādā tikai pēdējā.

Modeļi mani nedzird un neredz, mēs nespējam ietekmēt ne to, kā svārku malas peldēs pa ūdeni, ne to, kā josta pīsies ap ķermeni. Ūdens mūsu fotosesijā bija tas, kas izdomāja horeogrāfiju, un mums atlika tikai ļauties tam, ko tas bija iecerējis,” stāsta Jurģis.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu