/nginx/o/2023/01/17/15083336t1hdadf.png)
Plūdi, ko piedzīvo Jēkabpils, ir Latvijā vēl nebijuši, skaidro meteorologs Toms Bricis. Tas var šķist dīvains tāds apgalvojums, zinot, ka 1981. gadā ūdens līmenis bija vēl par pieciem centimetriem augstāks, taču atšķirību rada procesi, kuru dēļ plūdi radušies un kas to atšķir no tradicionāliem pavasara paliem, vēsta lsm.lv.
Šoreiz plūdus neizraisīja kušana vien, bet arī sals – ļoti mainīgais temperatūras režīms, kāds iepriekš ziemās Latvijā nav bijis, turklāt apvienojumā ar lielu nokrišņu daudzumu.
Daugavas baseinā no novembra vidus līdz decembra vidum valdīja stabils sals, upes aizsala, izveidojās bieza sniega sega, kas gandrīz pilnībā nokusa īsi pirms Ziemassvētkiem, kam atkal sekoja sals, palielinot ledus apjomu Daugavā, bet šo plūdu ratu sāka griezt nepieredzēti pamatīgais atkusnis gadu mijā, kad vairākas dienās lija un gaisa temperatūra sasniedza pat +10 grādus.
Sākās ledus iešana un sastrēgumu veidošanās. Tā ir bijis arī citos gados, kad ziemā ledus sakustas, bet lielākoties to apstādina stabila sala atgriešanās, samazinās ūdens pietece upē, ledus sastrēgumi sastingst, nenotiek to blīvēšanās un ūdens pa apakšu vai spraugām atrod ceļu, kur aiztecēt. Šoreiz sals ir pārāk vājš, tas nevis aizsaldē upi ciet un nomierina ūdeņus, bet tikai rada jaunus vižņus un ledus gabalus, kas turpina blīvēties. Sākumā pie Pļaviņām un Zeļķiem, tad ledus dambis kļuva arvien garāks un garāks, sasniedzot Jēkabpili.
Līdz ar to šī ir cita plūdu kategorija. Tie nav tradicionāli pavasara pali, skaidro meteorologs.