No 1. janvāra, palielinoties minimālajai algai, tiem vecākiem, kuri saviem bērniem uzturlīdzekļus maksā paši, ir jārēķinās, ka turpmāk par bērnu līdz 7 gadu vecumam ir jāmaksā 155 eiro, par vecākiem bērniem – 186 eiro. Tikmēr Valsts uzturlīdzekļu garantijas fondā atbalsts bērniem palicis nemainīgs, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Trīs bērnu mamma Laima Jankoviča, kurai uzturlīdzekļus valsts maksā par vienu no bērniem, jūtas apmānīta. Dēlam ir 17 gadu, viņš mācās tehnikumā, un tēvs par savu atvasi neliekas ne zinis, tāpēc sieviete lūgusi valsts palīdzību dēla uzturēšanā. Laima uzskata, ka šāda valsts attieksme – neņemt vērā minimālās algas pieaugumu, aprēķinot uzturlīdzekļus, ir necieņa pret vecākiem, kuri savas atvases audzina vieni.
Laima aprēķinājusi, ka tādējādi gadā dēls nesaņems 684 eiro, jo uzturlīdzekļus maksā valsts, nevis miesīgais tēvs, un uzskata, ka netiek domāts par vientuļajiem vecākiem, kuri "iet, dara un cīnās".
Uzturlīdzekļu garantijas fondā skaidroja, ka patlaban valsts atbalstu bērnu audzināšanā saņem 27 tūkstoši cilvēku. Parādnieku, proti, vecāku, kuru bērniem uzturlīdzekļus maksā valsts, ir krietni vairāk – teju 42 tūkstoši.
Administrācijā skaidroja, ka kopš 2020. gada valsts garantēto uzturlīdzekļu summa nav mainījusies. Tieši togad valdība arī pieņēmusi lēmumu, ka šim atbalstam nav jābūt piesaistītam minimālajai algai.
Vairāk skaties sižetā!