Krievija sevi ir pierādījusi kā vardarbīgu un imperiālistisku valsti, norāda Sprūds

Viņš akcentē, ka Krievijas karš Ukrainā ir drauds ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules drošības arhitektūrai. Savukārt Krievijas rīcībai ir globālas sekas un atbalsis tās ietekmes dēļ, ko līdz šim ir nodrošinājusi militārie resursi un globālās "petro-valsts" pozīcijas.

Vienlaikus, kā norāda Sprūds, Krievijas agresīvajai ārpolitikai ir vistiešākā reģionālā ietekme, īpaši uz tās kaimiņvalstīm.

Krievijas izvērstais karš Ukrainā 2022. gadā kļuva par robežšķirtni tām postpadomju valstīm, kuras nebija mērķtiecīgi izvēlējušās vienu ārpolitikas virzienu, bet gan centušās balansēt starp sadarbību ar Eiropas Savienību (ES) no vienas puses un Krieviju no otras.

Pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja paustā "sēdēšana uz diviem krēsliem" ar fundamentāli atšķirīgām vērtību sistēmām radīja dilemmas to valstu ārpolitikā, kas līdz šim bija šaubījušās par nepārprotamu ceļu eiroatlantiskās integrācijas virzienā.

Sprūda ieskatā, Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir akcentējis efektīvas ES kaimiņpolitikas nozīmīgumu. Ukraina un Moldova lielā mērā tieši kara kontekstā spēja "rekordātrā tempā" saņemt kandidātvalsts statusu, kamēr Gruzija - dalībvalsts perspektīvu.

Viņš akcentē, ka eirointegrācijas perspektīva šīm Eiropas daļas postpadomju valstīm ir kļuvusi par politiskā atbalsta izpausmi un vienīgo ceļu savas suverenitātes un ilgtspējas nosargāšanai, tādējādi pievienošanās sarunas ir kļuvušas par instrumentu miera nodrošināšanai ES kaimiņvalstīs.

Spūds atzīmē, ka arī Rietumbalkānu valstīm ir tikusi pievērsta pastiprināta uzmanība no ES puses - ES ir kļuvis skaidrs, ka tieši ģeopolitiskajā "pelēkajā zonā" rodas draudi plašākai reģionālai stabilitātei un mieram un telpa Krievijas dezinformācijas manipulācijām.

Viņš norāda, ka plašākā globālā kontekstā šogad tika apstiprināts ES Stratēģiskais kompass, kas ir rīcības plāns ES drošības un aizsardzības politikas stiprināšanai līdz 2030.gadam. Tā fokusā ir drošība, partneri, rīcība, investīcijas.

"Kompass ieguvis īpašu aktualitāti Krievijas atklātās karadarbības kontekstā Ukrainā. Stratēģiskā sadarbība ES ar Krieviju vairs nav iespējama - Krievija ir kļuvusi par nopietnu draudu ES drošībai. Faktiski Krievijas karš Ukrainā ir veicinājis izpratnes maiņu par ES aktuālāko dienaskārtību, kamēr Covid-19 pārvarēšana, veselības joma un ekonomika ir kļuvuši par sekundāriem jautājumiem, piešķirot prioritāru statusu ES iekšējai un ārējai drošībai, atvēlot tai būtiskus resursus," gadagrāmatā skaidro Sprūds.

Viņš arī uzsver, ka Krievija ir sekmējusi ES drošības un aizsardzības politikas padziļināšanos, mainot arī diskursu par ES darbību un vietu ne tikai reģionālā, bet arī globālā līmenī. Sprūda ieskatā, ES ir nonākusi līdz jautājumam par globālo stratēģisko pozicionēšanos.

Tāpat karš Ukrainā, pēc Sprūda domām, ir pierādījis, ka it kā izdevīga jeb ekonomiski pragmatiska sadarbība ar autoritāriem režīmiem ir kā sēdēšana uz pulvermucas - vienā brīdī tas ir ekonomiski izdevīgi, bet otrā - tas ir drauds drošībai un pat teritoriālajai nedalāmībai.