Viņš akcentē, ka eirointegrācijas perspektīva šīm Eiropas daļas postpadomju valstīm ir kļuvusi par politiskā atbalsta izpausmi un vienīgo ceļu savas suverenitātes un ilgtspējas nosargāšanai, tādējādi pievienošanās sarunas ir kļuvušas par instrumentu miera nodrošināšanai ES kaimiņvalstīs.
Spūds atzīmē, ka arī Rietumbalkānu valstīm ir tikusi pievērsta pastiprināta uzmanība no ES puses - ES ir kļuvis skaidrs, ka tieši ģeopolitiskajā "pelēkajā zonā" rodas draudi plašākai reģionālai stabilitātei un mieram un telpa Krievijas dezinformācijas manipulācijām.
Viņš norāda, ka plašākā globālā kontekstā šogad tika apstiprināts ES Stratēģiskais kompass, kas ir rīcības plāns ES drošības un aizsardzības politikas stiprināšanai līdz 2030.gadam. Tā fokusā ir drošība, partneri, rīcība, investīcijas.
"Kompass ieguvis īpašu aktualitāti Krievijas atklātās karadarbības kontekstā Ukrainā. Stratēģiskā sadarbība ES ar Krieviju vairs nav iespējama - Krievija ir kļuvusi par nopietnu draudu ES drošībai. Faktiski Krievijas karš Ukrainā ir veicinājis izpratnes maiņu par ES aktuālāko dienaskārtību, kamēr Covid-19 pārvarēšana, veselības joma un ekonomika ir kļuvuši par sekundāriem jautājumiem, piešķirot prioritāru statusu ES iekšējai un ārējai drošībai, atvēlot tai būtiskus resursus," gadagrāmatā skaidro Sprūds.
Viņš arī uzsver, ka Krievija ir sekmējusi ES drošības un aizsardzības politikas padziļināšanos, mainot arī diskursu par ES darbību un vietu ne tikai reģionālā, bet arī globālā līmenī. Sprūda ieskatā, ES ir nonākusi līdz jautājumam par globālo stratēģisko pozicionēšanos.
Tāpat karš Ukrainā, pēc Sprūda domām, ir pierādījis, ka it kā izdevīga jeb ekonomiski pragmatiska sadarbība ar autoritāriem režīmiem ir kā sēdēšana uz pulvermucas - vienā brīdī tas ir ekonomiski izdevīgi, bet otrā - tas ir drauds drošībai un pat teritoriālajai nedalāmībai.