Šodien, 25. janvārī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija turpināja darbu pie likumprojekta valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanai, tostarp no politiķiem izskanēja arī radikāli priekšlikumi, piemēram, tomēr atteikties no VAD, dienestā obligāti iesaukt ierēdņus un pagarināt civilā dienesta laiku, kas plānota kā alternatīva VAD.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija no likumprojektam iesniegtajiem 45 priekšlikumiem ir izskatījusi nelielu daļu. Komisija likumprojektu turpinās skatīt nākamnedēļ.
Komisija atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) ierosinājumu, ka VAD pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu. AM jau iepriekš norādījusi, ka pirmajos gados jauniešiem, kuri negribēs pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, valsts aizsardzības civilo dienestu varētu nodrošināt tikai AM padotības iestādēs. Iepriekš bija izskanējis, ka jaunieši šo dienesta veidu varētu pavadīt arī iekšlietu, veselības vai labklājības resora iestādēs, taču neoficiāla informācija liecina, ka attiecīgās ministrijas nav izrādījušas īpašu interesi par jauniešu piesaisti.
AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) komisijā atzina, ka alternatīvais dienests būs pieejams tikai AM iestādēs, jo starptinstitūciju sanāksmēs nav panākta vienošanās par citu institūciju iesaisti šajā jautājumā, kā arī par finansējuma novirzīšanu tām. AM pozitīvi novērtētu jauniešu vēlēšanos, piemēram, pavadīt valsts aizsardzības civilo dienestu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), taču nav izdevies rast risinājumu par nepieciešamo finansējumu.
"Netiekot skaidrībā, kā tiek finansēts jaunietis, kas izvēlas dienēt VUGD, nav iespējams to nolemt. Tāpēc patreizējā redakcijā piedāvājam nodrošināt šo dienestu tikai savās iestādēs, finansējot to no sava budžeta," norādīja Eglīts.
Valsts aizsardzības civilo dienestu varētu nodrošināt kiberdrošības centrā, kā arī apgādes un loģistikas struktūrvienībās. Pabeidzot dienestu šajās iestādēs, jauniešiem varētu tur nodrošināt darbu. Minētās jomas ir svarīgas un to apliecina arī Ukrainas piemērs, pauda AM pārstāvis.
Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs (NA) pauda bažas, vai valstij izdosies atrast nepieciešamo cilvēku daudzumu ar labām priekšzināšanām kiberdrošības un loģistikas jomās. "Ja neatradīsiet cilvēkus ar labām priekšzināšanām šajos jautājumos, tad AM nav sistēmas, kur izglītoties. Tad jābūt transporta un krāvēju skolai un nāksies AM vērsties pēc palīdzības pie augstskolām," uzsvēra Rajevs.
Atbildot uz Rajeva teikto, Eglītis mierināja, ka AM "lietas ir apzinājusi" un redz iespējas sekmīgi nodrošināt civilo dienestu Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrā un kiberdrošības aizsardzības centrā.
Deputātu vidū izskanēja arī viedokļi par stingrākām prasībām VAD un VAD nepieciešamību kā tādu. Parlamentārietis Jānis Dombrava (NA) izteicās, ka viņam radies iespaids, ka daļa ministriju mēģina "atrast sprunguļus", lai pašām nebūtu nekādas atbildības par VAD ieviešanu. Īpaši viņu izbrīnījusi Veselības ministrijas iebildumi liegt AM piekļuvi E-veselības sistēmai un Datu valsts inspekcijas iebildumi.
"Kas tas vispār ir? Ja komandieris ir atbildīgs par karavīru dzīvību, tad viņam ir jābūt iespējai vērsties pie medicīnas rotas pārstāvjiem un uzzināt karavīru faktisko veselības stāvokli. Komandierim jādod atbilstoši uzdevumi. Ja beigās cilvēkam notiks kas slikts, kurš par to nesīs atbildību? (...) Man pat liktos, ka jāapsver ne tikai jauniešu obligāta iesaiste, bet arī ierēdņiem, kas par šo likumprojektu izsakās, būtu obligāti jābūt iesauktiem VAD, lai gūtu labāku izpratni par dzīvi," klāstīja Dombrava.
Opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) savukārt paziņoja, ka viņam neviens nespēšot pierādīt, ka ar šogad VAD plānoto pārsimts cilvēku iesaukumu varētu glābt Latviju sarežģītā ģeopolitiskajā situācijā, attiecīgi VAD likumprojekts patlaban esot "nepiemērotā laikā un vietā".
Zivtiņš ir pārliecināts, ka patlaban šis likums valsts drošībai nodarīšot lielāku kaitējumu, nekā došot ieguvumus. Tā vietā esot jāspriež, kā palielināt budžetu aizsardzības nozarei un pastiprināti piesaistīt jaunos karavīrus profesionālajā dienestā, bet pārējiem jauniešiem būtu lietderīgāk strādāt un vairot naudu Latvijas ekonomikā.
Atbildot uz Zivtiņa repliku, Eglīts norādīja, ka AM mērķis nav "aizlāpīt caurumus" armijā, bet pārskatāmā nākotnē nodrošināties ar pietiekamu rezervistu skaitu, kas nākotnē veidotu vismaz 50 000 vīru, kas varētu aizstāvēt Latviju.
Valdošās koalīcijas deputāts Edvīns Šnore (NA) attiecībā uz valsts aizsardzības civilo dienestu rosināja likumā to dēvēt par alternatīvo dienestu, lai nevienam sabiedrībā nerastos sajukums. Otrkārt, viņš piedāvā noteikt, ka alternatīvais dienests būtu ilgāks par 11 mēnešiem, kāds ir noteikts VAD termiņš. Piemēram, Dienvidkorejā militārais dienests ir divi gadi, bet alternatīvais dienests - trīs gadi. Viņaprāt, šādas atšķirības mazinātu vēlmi izvairīties no militārā dienesta.
Minētie deputātu priekšlikumi gan izskanēja tikai diskusijas līmenī, oficiāli tādi nav iesniegti un par tiem komisija nebalsoja.
Komisijas jau atbalstītā redakcija otrajam lasījumam paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.
Veidu, kādā pilsonis pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, noteiks, ievērojot Nacionālo bruņoto spēku noteiktās prioritātes un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošinājumu.
VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) - viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
VAD būtu pakļauti pilsoņi - vīrieši līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai.
Tāpat Valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.
Lai nokomplektētu iztrūkstošo iesaukuma daļu, iesaukšana valsts aizsardzības militārajā dienestā notiktu, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa attiecībā uz to iesaucamo skaitu, kas dienestam nav pieteikušies brīvprātīgi. Atlasi rīkotu proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. Paredzēts, ka Ministru kabinets vēl noteiks Atlases norises nosacījumus un kārtību.
Iepriekš Aizsardzības komisijas sēdē AM valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus. Pirmais iesaukums paredzēts brīvprātīgā kārtā.