Pk, 27.01.2023.

Rīgas mēra Staķa alga tiks paaugstināta līdz 6415 eiro mēnesī

Papildināts
TVNET/LETA
Rīgas mēra Staķa alga tiks paaugstināta līdz 6415 eiro mēnesī
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 8
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis Foto: Lita Millere/LETA

Šodien, 25. janvārī, Rīgas dome pieņēma grozījumus lēmumā "Par darba samaksu Rīgas domē", kas paredz atalgojuma palielināšanu pašvaldībā ievēlētajām amatpersonām.

Līdz ar izmaiņām Rīgas mēra Mārtiņa Staķa (PP) alga šogad pieaugs 1,7 reizes, salīdzinot ar pašreizējo algu. Pašlaik Rīgas domes priekšsēdētāja mēnešalga ir 3851 eiro. Savukārt, ņemot vērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, Rīgas mēra alga būs 6415 eiro mēnesī.

Saskaņā ar normatīviem, Rīgas mēra alga varētu būt vēl lielāka, jo to nosaka, bāzes mēnešalgai piemērojot koeficientu. 2023.gadam bāzes mēnešalga noteikta 1137,46 eiro, bet Rīgas mēra algas aprēķinam maksimālais koeficients ir noteiks seši. Galvaspilsētas domē iecerēts nepiemērot maksimālo, bet noteikt koeficientu 5,64.

Rīgas vicemēru algas pieaugs 1,6 reizes - no 3386 eiro līdz 5346 eiro mēnesī. Komiteju priekšsēdētāju algas pieaugs no 2698 eiro līdz 3469 eiro, bet viņu vietnieku - no 2010 eiro līdz 2559 eiro mēnesī.

Rīgas domes deputātu algas plānots palielināt par vairāk nekā 600 eiro - no 1270 līdz 1934 eiro mēnesī. Algu noteikšanā, izņemot deputātu algām, netiks piemērots maksimāli iespējamais koeficients.

Kopējā ietekme uz pašvaldības budžetu, paaugstinot iepriekš minētās algas, būs 659 000 eiro.

Kā skaidroja Staķis, lemjot par atalgojuma apmēru, ņemta vērā valstī noteiktā algu hierarhija, piemēram, ka Rīgas mēra alga ir zemāka par ministra algu. Rīgas mērs skaidroja, ka amatpersonu atalgojums plānots mazāks, nekā tas varētu būt. Taču ņemta vērā arī situācija kopumā Latvijā, jo Rīgas mēra alga nevar būt zemāka, nekā citu pašvaldību vadītājiem.

Piemēram, Jūrmalas mēram alga noteikta 5915 eiro, Ventspils - 5175 eiro, Ķekavas - 5119 eiro, Jelgavas - 4436 eiro.

Algu palielinājums esot nepieciešams arī tādēļ, lai varētu noteikt konkurētspējīgu atalgojumu vadošajiem Rīgas domes darbiniekiem, piemēram, departamentu direktoriem, pārvalžu un aģentūru vadītājiem. Kopumā Rīgas pašvaldībā ir 60 vadošie darbinieki, kuriem nevar noteikt konkurētspējīgu atalgojumu, nepārsniedzot pašreizējās amatpersonu algas.

Rīgas mērs uzsvēra, ka visvairāk līdzekļu izlietots, lai palielinātu atalgojumu pašvaldības darbiniekiem.

Pret algu palielināšanu domes sēdē iestājās opozīcijas deputāti, piemēram, "Saskaņas" deputāts Konstantīns Čekušins pauda nostāju, ka balsot par savas algas palielināšanu nav ētiski, un iesniedza iesniegumu Ētikas komisijai, aicinot izvērtēt šo soli.

Pret algu palielināšanu iebilda arī bijušie koalīcijas partneri no partijas "Latvijas attīstībai". Bijusī izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratinīka. Viņa norādīja, ka laikā, kad Rīgas skolu direktoriem mēneša atalgojums ir aptuveni 1500 eiro un viņiem ir liela atbildība un daudz pienākumu, algas tiek palielinātas 16 Rīgas domes patstāvīgo komiteju vadītāju vietniekiem.

Ratinīkas ieskatā, komiteju vadītāju vietnieku vienīgais identificētais pienākums esot aizvietot komitejas vadītāju tā prombūtnes laikā. Viņa piebilda, ka laikā, kad vadīja komiteju, viņu bija jāaizvieto trīs reizes darba nespējas laikā.

Līdz šim gan publiski nav izskanējusi informācija, ka Ratinīka savulaik būtu rosinājusi koalīciju atteikties no komiteju vadītāju vietnieku amatiem vai to skaitu samazināt.

Vēl vairāki deputāti norādīja uz kopējo ekonomisko situāciju valstī un iedzīvotāju turīguma samazināšanos.

Lai gan pret algu palielināšanu iestājās arī "Gods kalpot Rīgai" deputāts Juris Radzevičs, viņš atzina, ka, piemēram, iepriekš Rīgas mēra ienākumi no citiem amatiem ārpus Rīgas domes bijuši lielāki.

Pēc algas palielināšanas pašreizējais mērs Staķis Rīgas domē gada laikā nopelnīs 76 980 eiro. Savukārt kā liecina kādreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) amatpersonas deklarācija, viņš Rīgas domē 2018.gadā nopelnīja vairāk nekā 32 000 eiro, taču kopā ar Rīgas brīvostas valdes locekļa atalgojumu viņa gada ienākumi bija 77 700 eiro.

Turklāt citus gadus viņš brīvostā saņēma lielāku atalgojumu, piemēram, 2015.gadā viņš Rīgas brīvostas valdē gada laikā nopelnīja gandrīz 51 000 eiro.

Kā ziņots, 2021.gadā pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kas vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, vēstīja LTV raidījums "de facto".

Šogad Valsts prezidents, premjers un Saeimas priekšsēdētājs saņems gandrīz 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Visiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu, salīdzinot ar šo gadu, bet Saeimas priekšsēdētājam algas pieaugums ir pat par 75%, ņemot vērā, ka deputātu algas pēdējos gados bijušas iesaldētas.

Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%), vēstīja raidījums.

Algu celšanu paredz valdībā un Saeimā 2021.gadā pieņemtā atlīdzības reforma, kas stājās spēkā pirms trim mēnešiem un deva tiesības iestādēm celt algas. Amatu kategorijas likumā sarindotas skalā, piemēram, zemākajiem amatiem alga šogad drīkst būt robežās no 543 līdz 799 eiro, savukārt augstākajā līmenī, kas atbilst iestāžu vadītājiem, alga drīkst būt robežās no 3898 līdz 6403 eiro.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu