Jauna tendence - autoritāras valstis aktīvāk izmanto korupciju kā ārpolitikas instrumentu

TVNET/LETA/DW
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Thomas Banneyer/dpa/picture-alliance

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International", otrdien publicējot ikgadējo korupcijas uztveres indeksu, norādījusi uz salīdzinoši jaunu parādību - autoritārās valstis arvien aktīvāk izmanto korupciju savu stratēģisko ārpolitisko mērķu sasniegšanai.

Korupcijas uztveres indekss tiek veidots, izvaicājot ekspertus un uzņēmu aprindu pārstāvjus, un valstis tajā tiek vērtētas atbilstoši skalai, kurā nulle punktu liecina par maksimāli iespējamo korupcijas līmeni, bet 100 - par pilnīgu korupcijas neesamību.

Otrdien publicētajā korupcijas uztveres indeksā par 2022.gadu pirmajā vietā starp 180 vērtētajām valstīm ar 90 punktiem ierindojusies Dānija, kam seko Somija un Jaunzēlande. Ceturtajā vietā ir Norvēģija, bet piektajā - Singapūra.

Savukārt indeksa lejasgalā ar 12 punktiem atrodas Somālija. 178.vietu ar 13 punktiem dala Sīrija un Dienvidsudāna, bet 177.vietā ar 14 punktiem atrodas Venecuēla.

Latvija, tāpat kā gadu iepriekš, izpelnījusies 59 punktus un atrodas 39.vietā, par vienu punktu apsteidzot Kataru un par vienu punktu atpaliekot no Spānijas.

Tikmēr Igaunija, kuras vērtējums gada laikā arī nav mainījies, ar 74 punktiem atrodas 14.vietā, kuru tā dala ar Kanādu, Islandi un Urugvaju.

Savukārt Lietuvas vērtējums pieaudzis no 61 punkta par 2021.gadu līdz 62 punktiem par 2022.gadu, un tā kopā ar Portugāli ierindojusies 33.vietā.

Starp valstīm, kas pēdējo desmit gadu laikā zaudējušas vislielāko punktu skaitu, ir Turcija un Ungārija, kuru vērtējums sarucis par 13 punktiem.

"Transparency International" norāda, ka tas noticis saistībā ar šo valstu pasākumiem, kas ierobežojuši tiesu sistēmas, mediju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju neatkarību. Tas apgrūtinājis cīņu ar korupciju un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

"Transparency International" šī gada atskaitē īpaši izcelta Krievija un Azerbaidžāna, kā arī Katara un Maroka, kuru varasiestādes izmantojušas "stratēģisko korupciju" ārpolitisko mērķu sasniegšanai.

"Stratēģiskā korupcija tiek izmantota dažādās formās un visos politiskajos līmeņos," norādījusi "Transparency International" Vācijas nodaļas vadītāja Aleksandra Hercoga. "Tādējādi tiek veikti mēģinājumi iedragāt demokrātisko sabiedrību politisko, sociālo un ekonomisko stabilitāti, pirmkārt, šeit Eiropā, īpaši Vācijā."

2022.gadā Krievija šo instrumentu īpaši aktīvi izmantojusi Ukrainas kara kontekstā. Piemēram, Vācijā Maskava izveidojusi izvērstu tīklu gan nacionālajā, gan zemju līmenī, lai ietekmētu valsts enerģētikas politiku.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais