Smiltēns: Agresors ir jāsauc pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem (13)

Smiltēns trešdien parlamentā, uzņemot Polijas prezidentu uzsvēra, ka Latviju un Poliju vieno vēsturiskas saites, un arī patlaban mūsu drošība ir cieši savstarpēji saistīta, informēja Saeimas Preses dienestā,

"Polijas un Baltijas valstu stratēģiskā sadarbība jaunajā ģeopolitiskajā situācijā ir īpaši nozīmīga," vērsa uzmanību Smiltēns.

Saeimas priekšsēdētājs akcentēja, ka mūsu valstīm tradicionāli ir bijusi ļoti līdzīga izpratne par ārpolitikas un aizsardzības jautājumiem, un atzīmēja janvārī parakstīto Baltijas valstu un Polijas parlamentu spīkeru deklarāciju kā labu pamatu vēl ciešākai sadarbībai.

Polijas prezidents uzsvēra, ka mūsu reģiona valstīm ļoti nopietni jāstrādā pie militāro aizsardzības spēju pilnveidošanas un infrastruktūras attīstības, tā sūtot spēcīgu atturēšanas signālu Krievijai. Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka līdz gaidāmajam NATO Viļņas samitam ir jāsasniedz progress Madrides samita lēmumu ieviešanā, tā būtiski stiprinot alianses austrumu flanga drošību.

Latvija ir pateicīga Polijai par līdzšinējo ieguldījumu reģionālajā drošībā, tostarp dalību NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā un regulāro dalību Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā, atzīmēja Saeimas priekšsēdētājs.

Smiltēns un Duda bija vienisprātis, ka pašlaik galvenais kopīgais uzdevums ir sniegt visu nepieciešamo atbalstu ukraiņiem, kuri lej savas asinis arī par mūsu brīvību un iespēju dzīvot demokrātijā. Sarunas dalībnieki uzsvēra, ka jāturpina pārliecināt sabiedrotās Rietumvalstis, lai tās maksimāli iesaistītos palīdzībā Ukrainai.

Puses bija vienisprātis, ka ir būtiski veidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai. "Agresors ir jāsauc pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem, jo nesodāmība par Otrajā pasaules karā pastrādāto ir veicinājusi Krievijas iedzīvotāju šībrīža attieksmi pret iebrukumu Ukrainā un atbalstu noziedzīgam režīmam," sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka patlaban skaidri iezīmējas sadarbības aktualitāte ne tikai drošības, bet arī ekonomikas jomā. Kopīgi īstenojami visam reģionam nozīmīgi infrastruktūras projekti, kas nodrošinās Baltijas savienojamību ar Rietumeiropu un veicinās enerģētisko neatkarību no Krievijas.

Polijas prezidents pateicās par mūsu valsts un sabiedrības pozitīvo attieksmi pret Latvijā dzīvojošajiem poļiem, kuriem šeit ir iespēja brīvi kopt savu valodu, kultūru un tautas tradīcijas.

Saeimas priekšsēdētāja un Polijas prezidenta sarunā parlamentā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas sekretārs Armands Krauze (ZZS), Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA), Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (P), kā arī Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Polijas parlamentu vadītājs Juris Viļums (AS).