Eglīts argumentēja, ka ārzemēs dzīvojošo pilsoņu meklēšana jau patlaban sagādā problēmas parādu piedzinējiem vai likumpārkāpēju ķērājiem, un VAD nekādā veidā šo situāciju neatrisināšot.
Vaicāts, kas notiks tādā gadījumā, ja Latvijā deklarēta persona tomēr pastāvīgi dzīvo un strādā ārvalstīs, Eglīts atbildēja, ka jau patlaban likums paredz, ka cilvēkam, strādājot ārvalstīs, sava dzīvesvieta jāreģistrē ārvalstīs. Ja cilvēks nav sakārtojis attiecības ar valsti, tad pret viņu tiks vērstas visas sankcijas par izvairīšanos no dienesta. Tāpat Eglīts norādīja, ka ārvalstīs studējošajiem un Latvijā deklarētajiem jauniešiem būs iespēja atlikt dienestu.
Eglīts arī apliecināja, ka VAD netiks iesaukts jaunietis, kurš, potenciālās atlases laikā būdams 18-19 gadus vecs, būs deklarējies ārvalstīs, bet 23 gadu vecumā tomēr izvēlējies atgriezties Latvijā.
Uzklausot Eglīti, deputātu vidū radās bažas, ka daļa jauniešu apzināti paši vai ar vecāku gādību deklarēsies ārvalstīs, lai tikai nebūtu pakļauti VAD. "Piemēram, jaunietis dzīvo Elejā un, tuvojoties iesaukšanas vecumam, viņš aizbrauc un reģistrējas Šauļos, bet turpina dzīvot Elejā," minēja deputāts Jānis Dombrava (NA).
Viņaprāt, nepareizs ir princips, ka vēlēšanu tiesības ir dotas visiem, bet VAD attieksies tikai uz Latvijā reģistrētajiem jauniešiem. Viņš piekrita, ka pirmajā iesaukumā ārvalstīs dzīvojošos varētu izlaist, tomēr ilgtermiņā visiem Latvijas pilsoņiem vajadzētu būt vienādiem nosacījumiem neatkarīgi no faktiskās dzīvesvietas.
Parlamentārietis Edvīns Šnore (NA) pauda izbrīnu, ka tādā gadījuma iznāk, ka VAD ir daļēji obligāts, bet vienlaikus tiek atstāti "plaši vārti vaļā", lai izvairītos no dienesta. Šnore piekrita, ka "dzīties pa pasauli" pakaļ šādiem jauniešiem nevajadzētu, taču vajadzētu regulējumā noteikt, ka šādi jaunieši pārkāpj noteikumus un uz viņiem attieksies sankcijas.