"Krieviem tas ļoti nepatīk." Atklāta saruna ar filmas par Daugavpili autori Vladislavu Romanovu (1)

Jāsāk runāt. Tā nerunāšana ir ļoti liela problēma. Arī daudzi filmas skatītāji privāti raksta, ka pilnībā atbalsta manu pozīciju, taču klusē. Ir apstākļi, kāpēc izvairās runāt par Ukrainu, krievu statusu Latvijā un par citām svarīgām tēmām. Viņiem bail, viņi nerunā, viņiem nav komfortabli.

Kāpēc visiem šķiet, ka Daugavpils ir vates galvaspilsēta? Tāpēc, ka maz cilvēku iet publiski un runā par problēmām. Jāpauž sava politiskā un sociālā nostāja turpat sociālajos tīklos.

Ak dievs, katru dienu raksti, ka gribi gāzt Elksniņu un esi no Daugavpils! Vajag visiem čupoties kopā! Jo vairāk būs tādu cilvēku no Latgales, kas runās, jo vairāk cilvēki redzēs, ka tur ir daudz foršu, domājošu cilvēku, jo arī vairāk iesaistīsies un arī palīdzēs apkārtējie. Nekas nenotiks, kamēr pilsēta klusē.

Kamēr inteliģence klusē, viņu vietā runā, es atvainojos, pilnīgi idioti, kas arī veido šīs pilsētas tēlu. Jābeidz runāt par lietām caur rozā brillēm. Jārunā bez cenzūras. Lietas jāsauc īstajos vārdos. Ja Marka Rotko cenzūra nav okei, tad tā arī sakām, ka mākslā nav vietas cenzūrai. Viss!

Es ticu, ka var runāt skaļāk, skaidrāk un runāt vienkārši caur brillēm, nevis caur rozā brillēm. Es, protams, nedrīkstu vainot daugavpiliešus, taču cilvēki arī nesaprot, cik ļoti liels ir vārda spēks.

Daugavpilī ir ļoti daudz “diemžēl”. Kuri ir tie “diemžēl”, no kuriem pirmkārt būtu jāatbrīvojas?

Es visur diezgan atklāti saku, ka man nepatīk Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, un arī neatkāpšos no šīs pozīcijas.

Otrā problēma noteikti ir saistīta ar pirmo problēmu...