Elektrisks ģimenes auto? Jā, ar dažiem nosacījumiem

Piemēram, krosovers "Peugeot e-2008" ar 50 kWh akumulatoru un pilnu uzlādi var nobraukt līdz 345 km, "Volkswagen ID.3" ar 58 kWh akumulatoru var veikt līdz 420 km, bet "Renault Megane E-Tech" ar 60 kWh akumulatoru – līdz 450 km. Jaunās paaudzes pilsētas SUV "Kia e-Niro" ar 64,8 kWh akumulatoru uzrāda vēl iespaidīgāku rezultātu – ar vienu uzlādi tas ļauj nokļūt pat 460 km tālā mērķī. (Visi šie skaitļi iegūti WLTP testos.)

Solīdais attālums, ko iespējams nobraukt ar kompaktu ģimenes elektroauto, plus valsts subsīdijas jūtami mudina lielo pilsētu iedzīvotājus spert izšķirošu soli mobilitātes pārmaiņu virzienā – atteikties no mašīnām ar iekšdedzes dzinēju un pārsēsties zaļajā auto.

Pietiek ar vienu piemērotu elektromašīnu

"Eleport Latvija" vadītājs Kārlis Mendziņš pats elektroauto izmanto katru dienu un tiem, kas apsver pāreju uz elektrotransportu, iesaka izanalizēt savus ikdienas maršrutus un aprēķināt attālumus. Jaunākie modeļi viegli apmierinās lielāko daļu vajadzību.

"Lielajās pilsētās diezgan daudzas ģimenes darbadienās brauc galvenokārt pa dzīvojamo rajonu, bet nedēļas nogalēs dodas atpūsties ārpus pilsētas. Vai arī cits variants – ģimene dzīvo tuvāk dabai, kaut kur piepilsētā, dažus desmitus kilometru no darba. Šādos gadījumos pietiek ar elektroauto, kas, pēc tehniskajiem datiem, sasniedz aptuveni 400 kilometrus. Neraugoties uz to, ka ziemā, iespējams, reālā sniedzamība būs par trešdaļu mazāka, ar to tāpat pietiks, lai pa dienu izbraukātu visus savus punktus pilsētā un nokļūtu savā lauku īpašumā. Ja ģimenes locekļiem nav nepieciešami vairāki transportlīdzekļi, šādā scenārijā pietiks ar vienu elektromašīnu," saka Kārlis.

Pilsētā, kur elektrotransports ir arī visērtākais, 400 km attālums ar vienu uzlādi bieži vien nozīmē, ka lādēt nevajadzēs biežāk kā reizi nedēļā. Savukārt bagātīgais aprīkojums un, piemēram, tādu krosoveru kā "Kia e-Niro" un "Peugeot e-2008" praktiskā virsbūve ģimenēm ievērojami atvieglos dzīvi. Piemēram, tādas komforta ekstras kā priekšējo sēdekļu un stūresrata apsilde, atpakaļskata videokamera, automātiskā divu zonu klimata kontrole, tālruņa bezvadu uzlāde un citas korejiešu modeļos jau ir iekļautas pamataprīkojumā.

Tiesa, iepriekšējā matemātika var atšķirties, ja jūsu lauku sēta atrodas pavisam nomaļā vietā. Šādā gadījumā var rasties nepieciešamība pēc dažiem kompromisiem, tomēr labā ziņa ir tāda, ka publiskie uzlādes punkti Latvijā ir izvietoti ik pēc 30–50 km.

"Ne visiem braucējiem elektroauto būs piemērots, taču lielākajai daļai potenciālo pircēju ir jāzina, ka šķērslis nebūs pat brauciens uz laukiem. Dodoties uz lauku viensētu, visticamāk, lielu daļu maršruta nāksies veikt nevis pa šoseju, bet gan pa reģionālajiem ceļiem, turklāt salīdzinoši nelielā ātrumā, tāpēc šeit mašīna elektrību tērēs diezgan taupīgi.

Pat veicot garāku distanci un braucot ar 70–90 km/h, elektroauto nobrauks tik kilometru, cik deklarējis ražotājs. Savukārt, nonākot uz šosejas un iekļaujoties satiksmes plūsmā, patēriņš palielinās, jo tas ir tieši atkarīgs no braukšanas ātruma. Tas vienkārši ir jāņem vērā, tomēr nav nekas tāds, ar ko nebūtu iespējams sadzīvot," saka Kārlis.

Pilsētā nav nekādu trūkumu

Elektroauto īpaši piemērots būs tiem, kuru maršruts sastāv no trim segmentiem – mājas, darbs vai cita vieta, kur paliek lielāko daļu laika, kā arī galamērķis, kur tiek pavadītas nedēļas nogales un svētku dienas.

"Šajā gadījumā, ja elektroauto sniedzamība ir aptuveni 400 km, būtu ļoti labi uzstādīt vismaz vienu uzlādes staciju, it īpaši, ja tuvumā nav nevienas publiskās stacijas. Nav nozīmes, vai tā būs mājās vai darbā, svarīgi, lai mašīna tur vienkārši stāvētu. Protams, ne visiem ir šāda iespēja, un var izmantot arī stacijas pilsētā, taču ilgtermiņā savs punkts būs gan izdevīgāks, gan ērtāks. Daudzi uzstāda mājas sienas lādētāju, ar kuru būtībā pietiek, lai pa nakti uzlādētu jebkuru akumulatoru," pieredzē dalās Kārlis Mendziņš.

Ja nedēļas nogales pavadīsiet savā lauku īpašumā, iespējams, pietiks ar vienkāršu mājsaimniecības 220 V elektroligzdu. Taču tad būtu jāpārliecinās, vai īpašumam tiek nodrošināta pietiekama jauda, lai nerastos problēmas ar citu sadzīves ierīču izmantošanu.

"Elektroauto būtība ir tāda, ka tā uzlādei nepieciešams noteikts laiks. Bet mums sava dzīve ir jāorganizē tā, lai tas lādētos tad, kad mēs nebraucam. Varbūt ne katru brīvo brīdi, bet vismaz tajā vietā, kur pavadām vairāk laika. No savas pieredzes varu teikt – ja uzlādi plāno šādi, infrastruktūras nepilnības nav jūtamas," apgalvo eksperts.

Kārlis Mendziņš ir pārliecināts – ja var parūpēties par uzlādi, pilsētā elektromašīnai trūkumu nav. Savukārt priekšrocību ir daudz.

"Ar elektroauto esmu braucis daudz un nereti arī tālas distances. Kaut kādi trūkumi kļūst redzami tikai tālākajos braucienos, taču, jo modernāks ir auto, jo mazāk to jutīsi. Pilsētā to vienkārši nav, tur elektromašīnai ir tikai un vienīgi priekšrocības: brauc klusi, ir plašas uzlādes iespējas, iespaidīga dinamika utt.," stāsta "Eleport Latvija" vadītājs.

Protams, vēl viens pluss – elektromobiļiem ir mazāk detaļu, kas ātri nolietojas vai bojājas. Bet no ērtībām – mūsdienu modeļi ziemā spēj priekšsildīt mašīnu, tam pietiek ar dažiem klikšķiem mobilajā lietotnē.

Veiktspējas rādītāji

Apsverot, kādu elektroauto izvēlēties, ir svarīgi pievērst uzmanību ne tikai akumulatora ietilpībai, bet arī citiem tehniskajiem parametriem. To, kādu distanci mūsdienu mašīnas var nobraukt ar vienu uzlādi, nosaka ne tikai akumulators, bet arī visas pārējās elektriskās piedziņas sastāvdaļas, kas strauji attīstās.

Piemēram, "Peugeot e-2008" krosoveram, kas tirgū ir jau vairākus gadus, vidējais enerģijas patēriņš pilsētā ir aptuveni 14,5 kWh uz 100 km, pērn debitējušā "Renault Megane E-Tech" ražotāji norāda tikai 13,3 kWh, savukārt "Kia e-Niro" patērē vien 12,3 kWh. Tehnoloģiskais progress ir acīmredzams.