Gadu pēc kara sākuma apturēta Krievijas dalība Starptautiskajā Žurnālistu federācijā

Pēc IFJ Izpildkomitejas balsojuma Krievijas Žurnālistu savienības dalība apturēta nekavējoties.

Šāds solis sperts pēc izmeklēšanas par Krievijas Žurnālistu savienības darbību pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un korespondentu punktu izveidošanu okupētajās Ukrainas teritorijās.

Saskaņā ar IFJ noteikumiem tikai federācijas globālais kongress var pieņemt galīgo lēmumu par izslēgšanu, bet saskaņā ar 16.noteikumu "pagaidu lēmumu par biedra izslēgšanu var pieņemt Izpildkomiteja pēc pienācīgas apstākļu izmeklēšanas un ar nosacījumu, ka divas trešdaļas klātesošo komitejas locekļu balso par to".

"Par jebkuru šādu lēmumu nekavējoties jāpaziņo attiecīgajam loceklim. Biedrs lēmumu var pārsūdzēt nākamajā kongresā, kas apstiprinās vai atcels lēmumu, bet tikmēr biedrs tiek atstādināts no dalības," paredz noteikumi.

"IFJ ir organizācija, kas uzbūvēta uz starptautiskās solidaritātes un sadarbības principiem, respektējot visu žurnālistu tiesības. Krievijas organizācijas rīcība, izveidojot četras filiāles anektētajās Ukrainas teritorijās, ir skaidri satriekušas šo solidaritāti," norādīja IFJ prezidente Dominika Pradalī.

Viņa atzina, ka IFJ izpelnījusies kritiku, ka nav reaģējusi agrāk, taču viņa uzsvēra, ka federācijai ir svarīgi rīkoties strikti saskaņā ar saviem noteikumiem, lai pēcāk nebūtu pārmetumu par pārkāpumiem.

IFJ tika iesniegta sūdzība, kas tika izmeklēta un, pamatojoties uz faktiem, Krievijas Žurnālistu savienības dalība organizācijā tika apturēta, norādīja Pradalī.

Ziemeļvalstu žurnālistu arodbiedrības janvārī apsūdzēja IFJ koruptīvā darbībā un nedemokrātiskās darba metodēs, ņemot vērā tās iecietību pret Krievijas valsts mediju žurnālistiem.

Somijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes savienības pavēstīja, ka izstājas no IFJ.

IFJ pārstāv 146 valstu 600 000 žurnālistu un sevi dēvē par "globālu žurnālistu balsi", no kuriem daudzi cenšas atmaskot korupciju un likumpārkāpumus.