Pirmsskola ir svarīgākais izglītības posms, jo izglītības process ir kā mājas būvniecība - kādus pamatus ieliksim, ar tādiem būs jādzīvo. Iespējams, tieši tāpēc aizvien aktuāla ir diskusija par to, kāds ir vēlamais vecums bērnudārza gaitu sākšanai. Kamēr vieni uzskata, ka bērnam pēc iespējas ilgāk jāpaliek mājās, citi ir pretējās domās.
Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāve, “Pētnieku darbnīcas” vadītāja Jūlija Kezika
Protams, bērnu gatavība sākt pirmsskolas gaitas ir atšķirīga, tomēr jāņem vērā, ka tieši pirmsskolā veidojas attieksme pret mācībām, komunikācijas prasmes ar vienaudžiem, spēja sadarboties komandā u.c. Primārās zināšanas, ko bērns iegūst pirmsskolā, ir socializēšanās un izpratne par lietu kārtību, un tās ir ļoti būtiskas. Ja bērns nesaņem kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, tas var apgrūtināt iekļaušanās iespējas skolas vecumā.
Tehnoloģiju attīstība un pandēmijas laika mājsēde ir būtiski ietekmējusi mūsu socializēšanās spējas – klātienes komunikācija cilvēkiem padodas arvien grūtāk, jo dzīve un sarunas lielākoties norit ekrānos. Bieži mākam uzrakstīt ziņu, bet,tiklīdz ir jāsatiekas klātienē, tā ir neiespējamā misija. Tāpēc ir būtiski maksimāli attīstīt komunikācijas prasmes jau bērnībā, lai nākotnē nav sarežģīti iekļauties sabiedrībā. Pieaugot ir daudz grūtāk apgūt to, kas nav pilnveidots jau no bērna kājas. Vecākiem ir jāsaprot, ka bērnam ir jāsniedz iespēja tikties ar vienaudžiem un kļūt patstāvīgiem.
Mācīties iekļauties sabiedrībā
Protams, bērna un vecāku saikne ir ārkārtīgi svarīga - pirmā gada laikā bērns apgūst ārkārtīgi daudz jaunu lietu un iepazīst pasauli savas ģimenes vidē, taču vēlāk ir jāsāk iepazīt pasaule plašāk, satiekoties ar citiem bērniem. Sociālās prasmes ir svarīgas un pirmsskola ir piemērota vide, lai apgūtu lietas, kas nepieciešamas tālākai dzīvei. Tā ir vieta, lai kļūtu par daļu no sabiedrības un apgūtu dažādas būtiskas lietas - ka reizēm ir jāgaida sava kārta, nevis jāspraucas citiem pa priekšu, ka ir vietas un situācijas, kad jārunā klusāk, proti, jāievēro un jārēķinās ar citu cilvēku vajadzībām un vēlmēm.
Patstāvības veicināšana
Savlaicīga bērnudārza gaitu uzsākšana lielā mērā var palīdzēt izvairīties no pāraprūpes, kad pārāk daudz un pārāk ilgstoši vēlamies palīdzēt, bet faktiski visu izdarām bērna vietā. Iespējams tāpēc, ka pietrūkst pacietības un vēlamies, lai viss tiktu paveikts ātrāk, bet vēlāk tas jau kļūst par ieradumu, kas var rezultēties situācijā, kad bērns īsti vairs pat kreklu neprot uzvilkt bez pieaugušā palīdzības, nemaz nerunājot par kurpju auklu aizsiešanu.
Ļaut piedzīvot dažādas emocijas
Vecākiem ir jāļauj saviem bērniem ne tikai apgūt šīs lietas (lai arī sākumā tās var nepadoties), bet arī kļūdīties. Tiešā un pārnestā nozīmē ir jāļauj bērniem arī nokrist un jāpieņem, ka ne vienmēr izdosies nolikt spilvenu kritiena brīdī. Liela daļa vecāku ārkārtīgi sargā savus bērnus, raizējoties, lai bērns nekad neraudātu un nepārdzīvotu, taču, lai iepazītu pasauli, jāizdzīvo visa emociju gamma. Pirmsskolā bērniem piedzīvo dažādas situācijas – pozitīvu satraukumu, sakāpinātas
emocijas, piemēram, ja paredzēta kāda uzstāšanās, draudzību, prieku, jā, reizēm arī kādu ķildu ar citiem bērniem, bet tā ir daļa no normālas komunikācijas. Bērni iemācās sacensties, priecāties par uzvarām, sadzīvot ar reizēm, kad uzvar kāds cits.
Sociālo prasmju attīstīšana
Protams, katrs bērns ir atšķirīgs – vieni kļūst patstāvīgi ātrāk, citiem ilgāk nepieciešama būšana ar vecākiem, taču, ja bērnudārza gaitas tiek uzsāktas neilgi pirms skolas sākuma, bērnam var trūkt komunikācijas prasmju ar vienaudžiem. Ja bērns ir ilgstoši bijis kopā ar pieaugušajiem un viņam ir ērti atrasties viņu tuvumā, sarunāties, to varam redzēt, piemēram, kad bērni ir izgājuši āra pastaigā – bērns atrodas un komunicē ar skolotājām, bet nedodas draudzēties un spēlēties ar citiem. Daudzi priecājas, sakot “cik gudrs bērns!”. Jā, iespējams, ka viņš jau lasa nopietnākas grāmatas nekā citi vienaudži, bet tajā pašā laikā nemāk draudzēties, sarunāties un vienoties, piemēram, par spēļu noteikumiem ar citiem bērniem. Kopumā draudzēties ir ļoti sarežģīti, bet bērnudārza vecumā tas notiek daudz vieglāk, turklāt skolotājas ir klātesošas, lai nepieciešamības gadījumā varētu iesaistīties un palīdzēt. Ja pirmsskolā ir ielikti pamati tam, kā sarunāties, spēlēties, veidot draudzības, arī skolas laikā ir daudz vieglāk.
Ģimenes mentālā veselība
Vēl viens no aspektiem, ko noteikti vērts ņemt vērā, domājot par bērnudārza gaitu uzsākšanas laiku, ir vecāku, bieži vien mammas, mentālā veselība, jo bieži vien tieši mamma ir tā, kura vismaz gadu diendienā ir kopā ar bērnu. Ikvienai mammai ir jāvelta laiks arī sev, pašizaugsmei, attīstībai un arī mammai, tieši tāpat kā bērniem, nepieciešama socializēšanās, tikšanās ar draugiem u.tml.
Protams, bērna emocionālā labsajūta ikdienā ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc visam ir jābūt līdzsvarā. Ja bērnam ir veselīgs dienas režīms, viņš neatrodas bērnudārzā no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā, ja arī vecāki kvalitatīvi pavada laiku ar bērnu, tad bērna emocionālās vajadzības tiek nodrošinātas. Galvenais, nenākt galējībās - uzticot bērnu pirmsskolas izglītības iestādei, visa atbildība par viņu nenonāk skolotāju pārziņā, arī vecākiem ir jāturpina līdzdarboties un pavadīt laiku ar bērnu. Veiksmes atslēga ir sadarbība.
