/nginx/o/2023/03/01/15172950t1h832c.jpg)
28. februāra vakarā Bauskas pusē debesīs varēja vērot visai dīvainu parādību, kas līdzinās okeāna viļņiem. Meteorologi šāda veida mākoņus sauc par Kelvina-Helmholca mākoņiem, un tie veidojas, kad dažādos atmosfēras slāņos būtiski atšķiras vēja ātrums, savā “Facebook” kontā raksta meteorologs Toms Bricis.
Patiesi! Antas Spangeres uzņemtajās fotogrāfijās uz sarkanīgā saulrieta fona virs horizonta redzama virkne viļņu, atgādinot animēta okeāna plūsmu. Protams, tas nav nekāds okeāns un šīs dabas parādības skaidrojums slēpjas zinātnē.
Kas ir Kelvina-Helmholca mākoņi?
Tā zinātniski dēvē šādus iespaidīgus mākoņu veidojumus, tomēr nereti tos sauc arī vienkāršāk – par viļņveidīgajiem mākoņiem. Savu zinātnisko nosaukumu šie mākoņi ieguvuši, pateicoties Lordam Kelvinam un Hermanim fon Helmholcam. Abi fiziķi nodarbojās ar mākoņu un šķidrumu plūsmu pētīšanu.
“Kelvina-Helmholca mākoņi rodas, kad dažādos atmosfēras slāņos būtiski atšķiras vēja ātrums. Augstāk esošajā slānī vējš ir daudz spēcīgāks un burtiski parauj zemāk esošo mākoņu virsotnes, un tās, iekļūstot ātrākajā gaisa plūsmā, virzās ātrāk par mākoņa lejasdaļu. Rodas viļņveidīgi mākoņi.
Kelvina-Helmholca plūsma atmofērā veidojas biežāk, bet ne vienmēr ir mākoņi, kas padara to redzamu. Šādi mākoņi arī norāda uz lielu turbulenci, kas nozīmē, ka, lidojot šādos apstākļos, būtu pamatīgas “gaisa bedres”,” raksta Toms Bricis.
Interesants fakts. Daudzi uzskata, ka Vinsenta van Goga slaveno gleznu “Zvaigžņotā nakts” iedvesmojis tieši šis fenomens, nevis viņa garīgās veselības stāvoklis.
