Pētniece: Runas par Ukrainas ātrāku pievienošanos ES saistītas arī ar gaidāmajām EP vēlēšanām (2)

Viņa atzīmēja, ka jautājums par Ukrainas ātrāku pievienošanos blokam vairāk līdzinās politiskai retorikai vēlēšanu gaidās. Kaut gan izskan mudinājumi aktīvāk rīkoties un veicināt sarunu uzsākšanu, kas ir viens no nosacījumiem, lai iestātos ES, tomēr pavirzīt procesu ātrāk uz priekšu tehniski ir teju neiespējami.

Tādā gadījumā jāveic atkāpes no līgumiem, par ko jānobalso visām ES dalībvalstīm, uzsvēra pētniece.

Taujāta, vai Brisele varētu atteikties no kādiem nosacījumiem, lai paātrinātu Ukrainas pievienošanos blokam, Palkova atbildēja noraidoši, jo ES nevarētu atteikties no Kopenhāgenas kritērijiem, kas jāievēro ikvienai valstij, kura vēlas kļūt par bloka dalībvalsti.

Pievienošanās kritēriji paredz, ka kandidātvalstī ir jābūt stabilām demokrātiskas iestādes, kuras garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzību. Tāpat valstij ir jāspēj darboties ar spējīgu tirgus ekonomiku un tikt galā ar ES valdošo konkurenci. Valstij ir jāspēj uzņemties arī ar dalību ES saistītos pienākumus.

Pēc Palkovas paustā, lai Ukrainu uzņemtu ES, jebkurā gadījumā būs vajadzīga dalībvalstu vienbalsība, proti, visām 27 ES dalībvalstīm būs jānobalso par Ukrainas uzņemšanu.

Viņa aicināja ņemt vērā, ka Kopenhāgenas kritēriji tika izstrādāti sarežģītā procesā, pēc tam tos īstenoja ar katru valsti, kas plānoja pievienoties ES. Arī tas prasīja ES dalībvalstu vienbalsību.

"Jāatzīst, es neredzu veidu, kā Ukrainu ES varētu uzņemt ātrāk. Paskatīsimies no citas puses. ES kandidātvalsts statusu piešķīra gan Ukrainai, gan Moldovai. Ukrainas gadījumā pievērt acis uz Kopenhāgenas kritēriju izpildi būtu negodīgi gan pret Moldovu, gan pret valstīm, kas pievienojās iepriekš. Tāpat ES iestājas par noteiktām vērtībām. Domāju, ka šis jautājums sašķeltu ES vairāk, nekā jebkad iepriekš," sacīja LĀI pētniece.

Runājot par to, kas ir nepieciešams, lai ES tomēr sāktu sarunas ar Ukrainu, pētniece uzsvēra, ka tas ir sarežģīts process. Pievienošanās sarunu sagatavošanās posmu tā saucamais "skrīnings", kas sadalīts 35 nodaļās un sagrupēts sešās kopās. Tas, savukārt, veido pamatu divpusējām sarunām starp ES un kandidātvalsti.

Palkova skaidroja, ka tad, kad Ukraina izpildīs tai izvirzītās prasības - Kopenhāgenas kritērijus, sekos 27 valstu balsojums par šo kritēriju izpildi un Ukrainas iestāšanās sarunu uzsākšanu. Tad pēc katras atvērtās nodaļas no 35 nodaļām, tiks veikts atkārtots 27 valstu balsojums, lai aizvērtu nodaļu un atvērtu nākamo.

Pēc 35.nodaļas notiek atkārtots balsojums par valsts uzņemšanu ES. Tas nozīmē, ka lai valsts no kandidātvalsts statusa virzītos uz priekšu uz uzņemšanas sarunām, arī tur ir nepieciešama bloka dalībvalstu vienbalsība.

"Man ir grūti iztēloties, ka 27 valstis atbalstītu ātrāku Ukrainas pievienošanos. Piemēram, Nīderlande var izdomāt, ka patlaban Ukrainas uzņemšana ES varētu būt pārāk liels slogs. Nīderlandes vietā var būt arī Ungārija, kurai ir savi iebildumi. Ja mēs runājam par Ukrainas uzņemšanu, ir jāpārskata visas ES institūcijas, ieskaitot Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta darbību. Atcerēsimies, kas notika Breksita laikā, cik daudz ES bija jāpārskata sava darbība un tas, kā tiks nodrošināts vienprātīgs balsojums," sacīja pētniece, piebilstot, ka ir bijuši gadījumi, kad notiek "brīnums", bet Ukrainas gadījumā tas tā nenotiks.

Jau ziņots, ka pērn jūnijā ES dalībvalstu līderi vienojās par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, tādējādi izrādot solidaritāti ukraiņiem to cīņā pret Krievijas agresiju.

Pirms nākamā soļa - iestāšanās sarunu uzsākšanas - abām kandidātvalstīm ir jāizpilda vairāki uzdevumi, tostarp jānostiprina likuma vara un jāmazina korupcija.

Oficiālu lūgumu uzņemt to ES Kijiva izteica tikai dažas dienas pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Ukrainas piemēram nekavējoties sekoja Moldova un Gruzija, kuru teritoriju arī daļēji okupējusi Krievija.

Lai gan ES dalībvalstu līderi piekrituši piedāvāt Gruzijai "eiropeisku perspektīvu", viņi norādījuši, ka Tbilisi vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.