Pēc garās ziemas organisms ir novājināts un bieži vien tam trūkst vitamīnu. Šajā laikā acis ir īpaši jutīgas pret spožajiem saules stariem – acis kļūst sausas vai ūdeņainas, redzot izplūdušu attēlu. Tie ir tikai daži no simptomiem, kas liecina par nepieciešamību parūpēties par redzes veselību. Kādi vitamīni un minerālvielas var palīdzēt stiprināt redzi?
Tāpat kā kopējai cilvēka organisma veselībai, arī redzei viens no svarīgiem priekšnoteikumiem ir šķidruma uzņemšana pietiekamā daudzumā. Šķidruma trūkums organismā ietekmē asaru ražošanas kvalitāti un mitruma trūkumu acīs. Ja asaru plēvīte ātri izžūst, cilvēks jūt diskomfortu – kairinājumu acīs, arī galvassāpes.
Ja antioksidantu sistēmas nespēj tikt galā ar reaktīvajām skābekļa sugām, brīvo radikāļu izraisītās ķēdes reakcijas izjauc organismu. Šo stāvokli sauc par oksidatīvo stresu. Tiek uzskatīts, ka oksidatīvais stress izraisa daudzus patoloģiskus procesus un slimības: vēzi, novecošanos, aterosklerozi, kataraktu, tīklenes deģenerāciju u.c.
Ziemā redze pasliktinās pat tiem, kuri parasti par to nesūdzas, jo acis cieš no vēja, sniega, kā arī gaismas trūkuma. Lai gan aukstā un spēcīgā vēja ietekmē ziemā notiek dabiska organisma aizsargreakcija – acis, reaģējot uz ārējām izmaiņām, cenšas tām pielāgoties, nereti acu asarošana nepāriet pēc ieiešanas istabā vai iekāpšanas automašīnā. Tas var norādīt uz vairākiem blakus faktoriem – ar vēju acīs var nokļūt gružu un putekļu daļiņas, izraisot kairinājumu. Šādā gadījumā ieteicams konsultēties ar oftalmologu vai farmaceitu.
“Cilvēkiem, kuri ikdienā ilgas stundas pavada pie datora vai citos “zilajos” ekrānos, attīstās "datora noguruma sindroms" – acs sausums, spriedze un pat sāpes acīs, redze kļūst neskaidra, ir apsārtums, parādās galvassāpes un reiboņi. Arī šādas izpausmes ir acu aizsargreakcija. Gaismas stari, izejot caur acīm, tiek vērsti uz tīkleni, uz makulas – platības, kas ir atbildīga par redzes asumu. Zilā gaisma ir visagresīvākā no visa gaismas spektra, tā acīs izraisa brīvo radikāļu veidošanos, kas ir destruktīva visai acs struktūrai, bet ir sevišķi bīstama tīklenei un lēcai. Gadu gaitā šāds kaitējums uzkrājas, redze pakāpeniski pasliktinās, un pat var izraisīt aklumu,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Galvenie faktori, kas stimulē brīvo radikāļu veidošanos, ir vides piesārņojums – cigarešu dūmi, kā arī vecums, iekaisumi, starojums, vielmaiņas traucējumi, gaismas izraisītas fotodinamiskās reakcijas, arī PM2,5, kas ir mazākās putekļu daļiņas gaisā, kas samazina redzamību un padara gaisu piesārņotu paaugstinātā līmenī (tie rodas no kamīniem, automašīnu dzinējiem un spēkstacijām).
Ar gadiem cilvēka redze mainās, kļūst grūtāk lasīt, acis ātrāk nogurst. Tas notiek tāpēc, ka ar vecumu fotoreceptori tīklenē samazinās, un pārējie ir vairāk noslogoti, viņiem ir jāstrādā smagāk. Tīklenē arī samazinās karotinoīdu, piemēram, luteīna, daudzums. Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija un katarakta ir vieni no visbiežāk sastopamajiem akluma cēloņiem pasaulē. Šo problēmu un slimību risku un progresēšanu palēnina luteīns. Mūsdienās šie redzes traucējumi skar aptuveni 25 miljonus pasaules iedzīvotāju, taču tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam šis skaits trīskāršosies.
Luteīns ir viens no 600 dabā sastopamajiem karotinoīdiem. Luteīns netiek sintezēts cilvēka organismā, to sintezē tikai augi.
Luteīns ir spēcīgs antioksidants, kas aizsargā tīklenes centrālo daļu, ko sauc par makulu, no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes un filtrē zilo gaismu acīs, kas var bojāt makulu, tīkleni un lēcu. Luteīna galvenā funkcija ir absorbēt gaismas starus un aizsargāt pret pārmērīgu saules iedarbību, īpaši no intensīvākajiem un kaitīgākajiem ultravioletajiem stariem – zilajiem un violetajiem. Luteīns palīdz uzlabot redzes asumu un detaļu saskatīšanu, stiprina aizsardzību pret brīvajiem radikāļiem, kas veidojas tiešā gaismā. Tātad, lai stiprinātu tīkleni, kas ir atbildīga par acu pielāgošanos gaismai un tumsai, ir nepieciešams lietot luteīnu saturošus produktus. Luteīns ir atrodams oranžajā paprikā un burkānos, hurmā, brokolī, spinātos. Tiek lēsts, ka no pārtikas cilvēki saņem tikai 1,5 mg luteīna. Aizsardzības efekts izpaužas, lietojot vismaz 6 mg. Klīnisko pētījumu gaitā tika konstatēts, ka lielāks iegūtā luteīna daudzums (30 mg dienā) izraisa lielāku tā koncentrāciju organismā un vienlaikus arī makulā, tāpēc, rūpējoties par redzes veselību, ieteicams luteīnu uzņemt papildus arī profilaktiskos nolūkos. Nepietiekams luteīna daudzums makulā ir viens no faktoriem ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas attīstībā un, iespējams, viens no akluma cēloņiem.
Rūpējoties par redzes veselību, ir svarīgi uzņemt ne tikai antioksidantus (beta karotīnu, luteīnu, C un E vitamīnu), kas ir oksidatīvā stresa cīnītāji, bet arī citus redzes kvalitātes uzturēšanai nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas.
Cinks aizsargā tīkleni un samazina ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas attīstības risku. Dažādu pētījumu gaitā konstatēts, ka ar cinka trūkumu vizuālā pigmenta rodopsīna sintēze ievērojami samazinās. Tiek novērots, ka cinka un A vitamīna trūkuma dēļ cilvēkam pasliktinās nakts redze.
A vitamīns ietekmē mitrinošas asaru plēvītes veidošanos uz acs virsmas. Samazinoties asaru ražošanai, radzene nav pietiekami hidratēta un aizsargāta no vides faktoriem, tādēļ parādās acu nogurums vai acu iekaisums. A vitamīns ir jo īpaši svarīgs redzei un normālai acu darbībai.
Riboflavīna jeb B2 vitamīna trūkums var izraisīt nopietnus traucējumus organismā, kas var būtiski pasliktināt redzi: savienojuma iekaisumu, radzenes vaskularizāciju (asinsvadu ieaugšanu radzenē) un lēcas apduļķošanos (kataraktu).
OMEGA - 3 taukskābes ir efektīvs līdzeklis acu aizsardzībai un acu slimību attīstības palēnināšanai.
Komplekss iepriekš minēto vitamīnu un minerālvielu sastāvs redzes veselības profilaksei ar īpaši lielu luteīna daudzumu (30 mg) atrodams Ocuval Strong vitamīnos.
Kompleksie vitamīni redzei var tikt papildināti arī ar citiem vitamīniem un minerālvielām, tai skaitā, selēnu un varu, kas arī veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu, piemēram, Ocutein Brillant, Ocutein Forte. Ir zināms, ka veselīga mikrocirkulācija ir svarīga labas redzes uzturēšanai un smadzenēm. Divdaivu ginks (Ginkgo biloba) tradicionāli ir zināms, ka tas palīdz uzturēt perifēro cirkulāciju, kas ir īpaši lietderīga acīm, un tas palīdz uzturēt arī pienācīgu smadzeņu darbību vecāka gadagājuma cilvēkiem. Savukārt raudene palīdz uzturēt asinsvadu un kapilāru sieniņu elastību. Arī šīs vielas var tikt iekļautas kompleksajos vitamīnos redzei, piemēram, Ocutein Retin.
Par piemērotāko uztura bagātinātāju ieteicams konsultēties ar oftalmologu vai farmaceitu.
Lai gan redzes vitamīnu lietošana neatjaunos zaudētu redzi, tā var apturēt redzes pasliktināšanos, kā arī palīdzēs samazināt acu nogurumu un sausās acs sindromu iespējamību, aizsargās tīkleni, makulu un lēcu no bojājumiem un brīvajiem radikāļiem, palīdzēs izvairīties no A vitamīna deficīta simptomiem.
UZTURA BAGĀTINĀTĀJS. UZTURA BAGĀTINĀTĀJS NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU.
