Pēc Vladimira Putina nākšanas pie varas Krievija parakstīja vienošanās un dibināja padomes kopā ar NATO un, kā atklāja tā laika NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, Putins pat gribējis paātrinātā kārtībā iestāties aliansē... Poļu diplomāts, bijušais NATO informācijas biroja Maskavā direktors Tomašs Hlons intervijā "Stracom Summit 2022" konferencē Turcijā stāsta, kurš notikums lika Putinam nostāties atklātā opozīcijā NATO un vēlāk izmantot to par attaisnojumu iebrukumam Ukrainā.
Hlons bija NATO informācijas biroja vadītājs no 2017. līdz 2020. gadam. No 2005. līdz 2010. gadam viņš bija Polijas vēstnieks Igaunijā, bet no 2013. līdz 2015. gadam - Polijas vēstnieks Slovākijā.
- Jūs esat strādājis pie Krievijas un NATO attiecību veicināšanas. Šobrīd tās ir sasniegušas ļoti zemu punktu, taču pirms vairākiem gadiem tika slēgtas vienošanās un pastāvēja cerība, ka Krievijas un NATO starpā varētu būt ja ne draudzīgas, tad vismaz ne naidīgas attiecības. Atskatoties pagātnē ar šodienas acīm, kā jums šķiet, vai Krievija kādreiz no tiesas vēlējās tādas attiecības ar NATO, vai arī tikai izlikās?
- Domāju, ka 2000.gadu sākumā mums bija cerība, ka izveidosies partnerība. Tolaik mēs negaidījām tādus pavērsienus, kādus piedzīvojam tagad. Tolaik mēs tik skaidri nenolasījām faktu, ka viena no pirmajām lietām, ko prezidents Putins izdarīja, kad nāca pie varas, bija Krievijas himnas nomainīšana [uz PSRS himnas melodiju]. Šobrīd tas šķiet ļoti simboliski.