/nginx/o/2021/08/24/14015481t1hd237.jpg)
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons atklājis, ka Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins neilgi pēc stāšanās amatā esot gribējis, lai Krievija pievienojas NATO. Taču viņš esot uzskatījis, ka valstij nevajagot iziet visas iestāšanās procedūras un gaidīt rindā "ar lērumu valstu, kurām nav nekādas ietekmes", ziņo "The Guardian".
Brits Robertsons bija NATO ģenerālsekretārs no 1999. līdz 2003.gadam. Putins jau pirmās tikšanās laikā lika nepārprotami saprast, ka vēlas, lai Krievija būtu daļa no Rietumeiropas. "Viņi vēlējās būt daļa no drošajiem, stabilajiem un pārtikušajiem rietumiem, kuriem Krievija tolaik nebija piederīga," podkāstā "One Decision" norādīja Robertsons.
"Kad jūs mūs uzaicināsiet pievienoties NATO?" Putins esot jautājis kādā no tikšanās reizēm. Robertsons atbildējis, ka NATO nevis izsūta valstīm ielūgumus, bet gan tās pašas piesakās.
"Nu, mēs nestāvēsim rindā ar lērumu valstu, kurām nav nekādas ietekmes," toreiz teicis Putins.
Jāatgādina, ka 2004.gadā NATO tika uzņemtas visas trīs Baltijas valstis, Rumānija, Bulgārija, Slovākija un Slovēnija.
Robertsona stāstītais sakrīt ar paša Putina vārdiem intervijā raidorganizācijai BBC neilgi pēc tam, kad viņš 2000.gadā stājās Krievijas prezidenta amatā. Putins intervijā norādīja, ka neizslēdzot pievienošanos NATO, "ja un kad tiks ņemts vērā Krievijas kā vienlīdzīga partnera viedoklis".
Putins tolaik klāstīja, ka viņam esot grūti iztēloties NATO kā ienaidnieku. "Krievija ir daļa no Eiropas kultūras. Nespēju iedomāties, ka mana valsts varētu būt izolēta no Eiropas un tā, ko saucam par civilizēto pasauli," uzsvēra Putins.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)