Sabiedrības un ģimenes domāšanas modeļu izmaiņas - viens no vardarbības mazināšanas veidiem (1)

Diskusija notika, lai iepazīstinātu ar jauno tālruņa līniju "22045225", uz kuru aicina zvanīt pirms vardarbības veikšanas.

SIA "Mācību centrs MKB" vadītāja, speciāliste sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izstrādē un ieviešanā vardarbīgas uzvedības mazināšanai Sandra Freimane atzīmēja, ka vardarbības atpazīšanu traucē eksistējošie uzskati par to, kas ir, nav, var vai nevar būt vardarbība. Priekšstati par vardarbību veidojušies vēstures, vides un audzināšanas, tostarp stereotipu ietekmē. Līdz ar to stereotipizācija un nespēja veselīgā veidā reaģēt uz aizvainojumu vai dusmām sekmē arī neprasmi kontrolēt emocijas. Nereti tieši tāpēc tiek veikti vardarbīgi akti.

Vienlaikus psiholoģijas doktors, kognitīvi biheiviorālās terapijas pasniedzējs un sporta psihologs Jānis Grants norādīja, ka arī valodas lietojums norāda uz izpratni par emocijām. Viņš praksē novērojis, ka jaunieši par savām emocijām labāk spējīgi izteikties angļu valodā, nevis latviešu valodā.

Valsts probācijas dienesta Resocializācijas departamenta Probācijas programmu nodaļas vecākā eksperte Evija Burkovska uzsvēra, ka Latvijas sabiedrība, iespējams, nemāk parādīt, ka jūtas pazemoti, un tas ietiecas jau bērnībā, vēlāk pāraugot tajā, ka cilvēks nespēj regulēt emocijas un veic vardarbību. Uz aizskārumu pašcieņai tādējādi cilvēks reaģē, nodarot sāpes otram.

Cēloņi tam varētu būt meklējami arī pieaugšanas periodā, kad cilvēkam nav bijis pozitīva parauga - kāda, kas varētu parādīt, kā labāk reaģēt uz aizvainojumu vai dusmām.

Sarunas dalībnieki atzina, ka vardarbību cilvēki ne vienmēr spēj atpazīt savā rīcībā, jo ir pārņēmuši neveselīgus ģimenes uzvedības modeļus. Piemēram, ja bērnībā novērots, ka vardarbība tiek paciesta vai noklusēta, arī pieaugot cilvēks var pārņemt šādu rīcību.

Burkovska uzsvēra, ka ikvienam būtiski spēt nosaukt vārdos domas un emocijas, pretējā gadījumā pastāv risks rīkoties vardarbīgi.

Ar speciālistu palīdzību ar laiku var nostiprināt drošības modeļus, pārņemt tos, vēlāk pašam tos pielietojot ikdienā.

Klīniskā un veselības psiholoģe, biedrības "Skalbes" valdes locekle Santa Laimiņa-Rubene informēja, ka visbiežāk cilvēki, kas veikuši vardarbību, pēc palīdzības vēršas ārēju apstākļu motivēti - viņiem draud bērnu atņemšana vai, piemēram, tiesas procesi, kas mudina meklēt palīdzību.

Jau šobrīd jaunais tālrunis saņem zvanus un puse no zvanītājiem interesējas par palīdzības saņemšanu, informēja Laimiņa-Rubene.

Diskusijas dalībnieki atzina, ka tālrunis būs labs resurss, jo tiks sniegta profesionāla palīdzība pretēji ikdienas gadījumiem. Piemēram, vēršoties pie draugiem, cilvēks var saņemt attaisnojošu un mierinošu atbildi. Vardarbības prevencijas tālrunis sniegs iespēju sazināties ar speciālistu, kas nedz attaisnos, nedz nosodīs, bet gan sniegs profesionālu atbalstu.

Kā aģentūrai LETA norādīja Labklājības ministrijas (LM) Bērnu ģimenes lietu departamenta eksperti, vardarbības prevences tālruņa līnija ir daļa no kompleksas vardarbības mazināšanas stratēģijas. Lielbritānijā no 2004.gada darbojas palīdzības līnija "Respect Phoneline", kas paredzēta personām, kas ir bijušas vardarbīgas pret savu partneri un vēlas mainīt savu uzvedību.

Tā ir viena no vadošajām šāda veida tālruņa līnijām Eiropā un darbojas nacionālā līmenī. Gadā tiek saņemti aptuveni 6000 zvanu - tā ir būtiska sabiedrības daļa, kas ir gatava uzņemties atbildību un meklēt palīdzību, norāda LM. Pakalpojums kalpo arī kā atspēriena punkts tālākai iesaistei uzvedības maiņas programmās. Francijā no 2020.gada ir ieviesta tālruņa līnija "FNACAV", kas paredzēta personām, kas atzīst savu vardarbīgo uzvedību ģimenē vai attiecībās un vēlas to mainīt. Tās mērķis ir sniegt iespēju spert pirmo soli ceļā uz uzvedības maiņu, kam var sekot dalība turpmākās vardarbīgas uzvedības mazināšanas programmās.

Arī Latvijā vardarbības prevences tālruņa mērķis ir atbalstīt un papildināt esošo vardarbības novēršanas sistēmu, tai skaitā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbīgas uzvedības mazināšanai.

Pamatojot šādas tālruņa pakalpojuma līnijas efektivitāti, LM norāda, ka tālruņa pakalpojuma sniedzējs "Skalbes" ņēmis vērā ārvalstu pieredzi un starptautiskus pētījumus, kas pierāda, ka tālruņa līnijas potenciāliem vardarbības veicējiem ir efektīvs instruments, lai veicinātu problēmas atzīšanu un uzsāktu uzvedības maiņu. Zvanītāji bieži vien ir motivēti meklēt papildu palīdzību un piedalīties vardarbīgas uzvedības mazināšanas programmās. Šādas iniciatīvas var palīdzēt arī pilnveidot emociju pašregulācijas un uzvedības vadīšanas prasmes, norāda ministrijā.

Ņemot vērā, ka šāda veida vardarbības prevences instruments Latvijā tiek ieviests pirmoreiz, izmēģinājuma projekta noslēgumā tiks veikts pakalpojuma darbības izvērtējums un sniegti priekšlikumi pakalpojuma nodrošināšanai ilgtermiņā, kā arī analizēti trūkumi vai šķēršļi atbalsta sistēmā vardarbīgas uzvedības mazināšanai.

Tāpat tiks iegūti un analizēti statistikas dati (piemēram, zvanu skaits, darba laiks, tālruņa nepārtrauktības aspekti) un veikts sniegtās palīdzības veida (piemēram, krīzes intervence, kas vērsta uz spriedzes samazināšanu, problēmu definēšanu un to risināšanu), klientu konsultantu profesionalitātes un kompetences kvalitatīvais izvērtējums, lai izmēģinājuma projekta laikā un pēc tā beigām pilnveidotu pakalpojuma pieejamību, saturu un organizāciju, konsultantu sniegumu, kā arī definētu citu nepieciešamo palīdzību un risinājumu iespējas un sinhronizētu šo pakalpojumu ar citiem atbalsta veidiem.

Statistikas datu ievākšana tiks īstenota, ievērojot anonimitātes principu, kas spēkā tālruņa pakalpojuma sniegšanā. Gan pilotprojekta laikā, gan pēc tā tiks īstenotas aktivitātes tālruņa atpazīstamības veicināšanai, uzsver LM.