Trīs mēnešus bez rezultātiem: Kādēļ Trampam tā arī nav izdevies panākt solīto mieru Ukrainā? (5)

Teju trīs mēnešus turpinās Trampa centieni izbeigt karu Ukrainā, tomēr diplomātiskais izrāviens tā arī nav noticis. Pēc avotu teiktā, Tramps ir saskāries ar ļoti nežēlīgu un pieredzējušu oponentu Kremlī, kurš vēlas izmantot ASV prezidenta nepacietību.

“Tramps ir saskāries ar viltīgu un pieredzējušu pretinieku Vladimira Putina personā, kurš cer izmantot amerikāņu kolēģa nepacietību, lai piespiestu Ukrainu atteikties no tā, ko krieviem neizdevās ieņemt ar spēku kara laukā,” raksta izdevums.

Tramps ne reizi vien ir žēlojies par rezultātu neesamību, pat ir draudējis izstāties no miera procesa, tikmēr Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus. Nav pamata pieļaut, ka Tramps galu galā piekritīs visām Putina prasībām.

Galvenā problēma nav tikai teritoriālais jautājums vai sankcijas. Tāpat kā 2022. gadā Stambulā, arī šodien Kijivas un Maskavas galvenie uzdevumi ir saistīti ar ilgtermiņa jautājumiem nacionālajā drošībā.

Strīdīgo teritoriju statuss, sankciju vājināšana pret Krieviju un pēckara Ukrainas finansēšana ir svarīgi faktori, taču tie ir otršķirīgi.

Ukraina pieprasa reālas drošības garantijas, lai izvairītos no jauna iebrukuma. Tikmēr Krievija baidās no Ukrainas revanša, kas varētu izpausties kā Kijivas iespējamā pievienošanās NATO.

Ukraina baidās, ka ja tai nebūs iespēju sevi aizsargāt, un nebūs arī Rietumu garantijas, tad jebkāda veida miera līgums radīs pamatu jaunam Krievijas iebrukumam. Izdevums norāda, ka Krievija baidās, ka labi bruņota Ukraina varēs mēģināt atgūt savas teritorijas.

“Lai arī Trampa administrācija izslēdz Ukrainas dalību NATO, tas ir vājš mierinājums Maskavai – nākamā administrācija viegli šo kursu varēs mainīt,” raksta ‘Foreign Affairs”.

Tomēr katras puses aprēķini tiek bāzēti militārā kontekstā. Ja Krievija jutīs priekšroku, tad tā turpinās karadarbību. Ja tā redzēs, ka priekšrocības nav, var mēģināt piekāpties. Tomēr – kādas piekāpšanās īstenos katra puse, būs atkarīgs no tā, kādas būs kara izmaksas.

“Ņemot vērā vājākas izredzes kaujas laukā šajā brīdī, Ukraina ir gatava pārrunām. Tomēr, ja situācija kļūs sliktāka, arī Ukraina var secināt, ka karš ir labāks līdzeklis savu mērķu sasniegšanai,” raksta medijs.

ASV rīcībā ir jaudīgi ietekmes instrumenti, taču tos ir jāizmanto uzmanīgi, lai stimulētu miera procesu, nevis pagarinātu karu. Vašingtonai ir jāmeklē gudri veidi, kā padarīt miera procesa iespējamos rezultātus pievilcīgākus abām pusēm, nevis likt tām turpināt karadarbību.

Amerikāņu stratēģijai ir jābūt skaidrai – Ukrainai ir jāpalīdz saglabāt suverenitāte, bet ne aicināt uz jauniem uzbrukumiem.

Publiski abas puses nav gatavas kompromisiem. Tomēr pārrunas ir vienīgais veids, kā izvairīties no vēl vairākiem gadiem kara.

“Miera vienošanās var izrādīties ļoti sarežģīta, iespējams, pat neiespējama. Tomēr, kā liecina 2022. gada neveiksmīgās sarunas, neveiksmīgs to iznākums var nozīmēt vēl vairākus gadus kara,” norāda izdevums.

Galu galā, arī ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss atzinis, ka Krievija pārrunās prasa “pārāk daudz”. Tikmēr ASV īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Kīts Kellogs sacījis, ka pašlaik vienīgais šķērslis uguns pārtraukšanai ir Krievija. Viņš norādīja, ka Ukraina ir piekritusi pārtraukt uguni, piekrītot vairākiem nosacījumiem, kas tai nav pieņemami, tomēr Krievija ir atteikusies no kara izbeigšanas.