Dokumentālajā filmā "Planēta “Sekss" ar Karu Delaviņju” slavenā modele un aktrise turpina izzināt visu par un ap seksu. Šoreiz noskaidrosim, vai pornogrāfijas pārmērīga skatīšanās nodara kaitējumu mūsu smadzenēm! Pačukstēsim, ka pārmērīgs pornogrāfijas patēriņš tomēr samazina pelēkās vielas daudzumu smadzenēs, bet labā ziņa, ka smadzenes atkopjas!
Kalifornijas Universitāte Sandjego, ASV, ir vieta, kur norisinās nopietna mūsu tumšāko dziņu izpēte. Profesors Mateušs Gola daudz laika pavada, domājot, skatoties un rakstot par porno.
"Savā izpētē mēģinu izprast, kā pornogrāfija izmaina smadzeņu darbību un ko varam darīt, lai palīdzētu cilvēkiem to atmest," dokumentālajā filmā saka profesors Mateušs Gola. Viņam vissvarīgākais jautājums ir: vai pornogrāfija tiešām rada atkarību?
"Vairumam cilvēku pornogrāfijas skatīšanās ir tikai izklaide, bet
problēmas rodas, kad vairs nespēj kontrolēt, kad to skaties, cik ilgi skaties un kad beidz skatīties.
Vidējais sastapto pacientu vecums ir 27 gadi. Vidēji viņi pornogrāfiju skatās jau 15 – 17 gadus līdz pat 15 stundām dienā," skaidro pētnieks.
Profesors uzskata, ka atbilde slēpjas mūsu smadzeņu struktūrā, tāpēc viņš šādu smagu porno fanu smadzenes ielaiž skenerī.
Pētījumā tiek izmantota funkcionālā magnētiskā rezonanse, salīdzinoši pētot smadzenes cilvēkiem, kam pornogrāfija izraisa traucējumus, un kuri to skatās bez problēmām. Profesors izpētījis 450 smadzenes un guvis secinājumus.
“Atklājām, ka ir dažas atšķirības starp problemātiskajiem un ierindas porno lietotājiem.
Viena ir saistīta ar atalgojuma sistēmu, tā kļūst īpaši jutīga pret visiem pornogrāfijas radītajiem kairinājumiem. Otra saistīta ar zemāku spēju kontrolēt uzvedību, ko izraisa mazāks pelēkās vielas apjoms pieres daivas garozā.
Kad salīdzinām problemātiskos pornogrāfijas patērētājus ar alkoholiķiem un spēlmaņiem, redzams, ka pieres daivas garozā ir mazāks šo kāri kontrolējošās pelēkās vielas daudzums.
Pēc zinātnieku teiktā, mums visiem jābūt 40 procentiem pelēkās vielas, bet intensīviem porno patērētājiem tās ir mazāk.
Šī ir informācijas apstrādes jeb mūsu smadzeņu domājošā daļa. Mazāks pelēkās vielas daudzums nozīmē tieksmi uz atkarībām. “Runa nav tikai par tavu vājo gribu, tā ir īsta problēma, īstas izmaiņas smadzenēs. Tas līdzinās tam, ko novērojam citu atkarību gadījumos,” apgalvo profesors Gola.
Pasaules Veselības organizācija problemātisku pornogrāfijas patēriņu klasificē kā klīnisku problēmu. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir atvieglota piekļuve ārstēšanai ar antidepresantiem un psihoterapijai.
“Atteikties no porno ir ļoti grūti, ja tā patēriņš kļuvis problemātisks, bet cerība ir. Cilvēkiem, kuri no tā ārstējas, pēc dažu mēnešu atturēšanās no pornogrāfijas šīs izmaiņas smadzenēs sāk izzust. Tās ir īstas pārmaiņas smadzenēs, normālu funkciju atjaunošanās,” skaidro profesors Gola.
Labā ziņa – smadzenes spēj atkopties!
Skaties dokumentālajā filmā “Planēta “Sekss” ar Karu Delaviņju” sestdienās pulksten 22 kanālā TV6 vai jebkurā laikā nākamās paaudzes televīzijā Go3.