Vācijā pēdējo četru gadu laikā trīskāršojies uzbrukumu skaits žurnālistiem, paziņojusi federālā policija, piebilstot, ka piektā daļa no šiem noziegumiem tieši saistīti ar protestiem, kurus izraisīja Covid-19 pandēmijas rezultātā noteiktie ierobežojumi.
Atbildot uz galēji kreisās partijas "Die Linke" ("Kreisie") Bundestāga frakcijas pieprasījumu, Federālā kriminālpolicija (BKA) pavēstījusi, ka 2022.gadā reģistrēti 320 noziedzīgi nodarījumi, kas vērsti pret žurnālistiem.
Tas ir augstākais rādītājs kopš 2016.gada, kad pirmo reizi tika apkopoti šādi dati.
Laikraksts "Die Welt", atsaucoties uz policijas ziņojumu, vēsta, ka no 320 politiski motivētajiem uzbrukumiem medijiem, 46 bijuši vardarbīgi, 41 vienā gadījumā tie saturējuši draudus, 31 gadījumā nodarīti postījumi īpašumam, bet 27 gadījumos tā bijusi kūdīšana.
Vislielākais skaits šādu noziegumu - 69 - reģistrēts Saksijas federālajā zemē. Seko Berlīne un Bavārija, kur reģistrēti attiecīgi 66 un 40 uzbrukumi medijiem. Visapdzīvotākajā Vācijas zemē - Ziemeļreinā-Vestfālenē - reģistrēti 20 šādi incidenti.
Kopš 2018.gada, kad tika reģistrēti 93 šādi nodarījumi, pret presi vērsto uzbrukumu skaits ir trīskāršojies.
"Die Linke" frakcija bija pieprasījusi datus arī par uzbrukumu skaitu, kas tieši saistīti ar tā dēvēto antivakseru protestiem. Policijas ziņojumā teikts, ka reģistrēti 64 šādi incidenti, no kuriem 15 bijuši vardarbīgi. Arī šajā ziņā vadībā izrādījusies Saksija, kur pastrādāti 34 šīs kategorijas noziegumi jeb vairāk nekā puse no visā valstī reģistrētajiem.
2021. un 2022.gadā trešdaļa no vardarbīgajiem uzbrukumiem mediju pārstāvjiem bijusi saistīti ar protestiem pret karantīnas ierobežojumiem un vakcināciju.
Neskatoties uz to, ka izzūd iemesli šāda veida protestiem, radikalizācija un pret presi vērsti noskaņojumi zināmās pilsoņu grupās saglabāsies, izteikusies "Die Linke" pārstāve Petra Zite.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)