Lietojot dažādus medikamentus tablešu, kapsulu formā, ierasts uzdzert šķidrumu. Tomēr nereti cilvēki pieļauj kļūdas, uzdzerot nepietiekamu daudzumu ūdens vai arī izvēloties kādus citus dzērienus – sulas, tēju, kafiju.
Cik daudz un kāds šķidrums nepieciešams, dzerot dažādas zāles, lai netiktu ietekmēta to iedarbība, skaidro "Apotheka" sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Kāpēc jāuzdzer tieši ūdens un pietiekamā daudzumā?
Lietojot medikamentus, ieteicams uzdzert tieši negāzētu ūdeni. Sula, kafija, piens vai citi saldināti dzērieni var nelabvēlīgi reaģēt uz zālēm – nepareizi ietekmēt to iedarbību un radīt nevēlamos blakusefektus.
Ja vienlaicīgi tiek lietotas vairāku veidu zāles, noteikti ir jādzer daudz ūdens, lai tās vieglāk varētu norīt un tās ātrāk sadalītos – nonāktu kuņģī un tievajās zarnās.
Arī tad, ja šķiet, ka medikamentu norīšanai nav nepieciešams šķidrums, jebkurā gadījumā pēc zāļu norīšanas ieteicams padzerties, lai zāles varētu sākt iedarboties.
“Atbilstoša ūdens daudzuma uzņemšana – pieaugušam cilvēkam tie ir vidēji 2,5 litri ūdens diennaktī – palīdz arī novērst zāļu blakusefektus,
kā pietūkums kaklā, barības vada iekaisums un kuņģa gļotādas kairinājums, kas savukārt var izraisīt nepatīkami dedzinošu sajūtu. Ja ūdens tomēr lietots par maz, iespējamas asas sāpes, kas medikamentu norīšanu padara vēl sarežģītāku. Tāpat nepietiekama ūdens daudzuma dēļ var rasties slikta dūša, vemšanas reflekss un palielināts aizrīšanās risks,” stāsta Laila Zālīte.
Nepieciešamais ūdens daudzums organismā, kas jāuzņem, lietojot medikamentus, ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem, tai skaitā, kādam mērķim zāles paredzētas, kāds ir vispārējais cilvēka veselības stāvoklis. Ir jāsaprot, kādas ir konkrēto medikamentu fizikālās īpašības, piemēram, lielām tabletēm nepieciešams vairāk ūdens, lai tās ātrāk varētu izšķīst.
Pirms preparātu lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par nepieciešamo ūdens patēriņu attiecīgajām zālēm, taču ieteicams uzdzert vismaz 250 ml jeb aptuveni vienu glāzi ūdens.
“Vienlaikus gan jāņem vērā, ka daži medikamenti pieprasa papildu ūdens patēriņu (noteikti ne mazāk kā vienu glāzi ūdens), jo tiem ir lielāks barības vada kairināšanas risks. Šie medikamenti ir: antibiotikas, kālija uztura bagātinātāji, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kā arī bifosfonātu grupas medikamenti, kas paredzēti osteoporozes ārstēšanai. Savukārt aspirīns ir viens no medikamentiem, kas var paaugstināt nierakmeņu veidošanās risku, ja to lietošanas laikā netiek uzņemti vismaz 300 ml ūdens,” norāda farmaceite.
Pazīmes, kas liecina, ka uzņemts pārāk maz ūdens
Jāņem vērā, ka, lietojot medikamentus, ne tikai tiem jāuzdzer pietiekams daudzums ūdens, bet ūdeni jāturpina uzņemt arī visas dienas garumā. Ir vairākas pazīmes, kas var liecināt, ka nav uzņemts pietiekošs šķidruma daudzums.
Vieglas vai mērenas dehidrācijas pazīmes ir slāpes, sausa mute, nogurums, galvassāpes, neregulāra urinēšana vai tumša urīna krāsa, muskuļu krampji, slikta elpa, kāre pēc saldumiem, mainīgs garastāvoklis.
Savukārt, ja dehidrācija ir smaga, tās simptomi ir ātra elpošana un paātrināta sirdsdarbība, tumšs urīns, sausa, sasprēgājusi ķermeņa āda, nogurušas acis, zems asinsspiediens, sviedru trūkums situācijās, kad to izdalīšanās būtu nepieciešama, piemēram, sportojot, un pat bezsamaņa.
Citu šķidruma nelabvēlīgā ietekme kombinācijā ar medikamentiem
Diemžēl nereti cilvēki izvēlas zālēm uzdzert kādu citu dzērienu – sulu, tēju, kafiju, nemaz neaizdomājoties par to, ka uzdzertais šķidrums var ne tikai kavēt zāļu iedarbību, bet arī negatīvi ietekmēt veselību. Piemēram, greipfrūtu sulas patēriņu uzturā būtu nepieciešams ierobežot, ja tiek lietoti antidepresanti, pretsāpju zāles (opioīdi), zāles pret migrēnu (triptāni), asinsšķidrinātāji (antikoagulanti, antiagreganti), holesterīna līmeni pazeminoši preparāti (statīni). Greipfrūtu sula kombinācijā ar šiem medikamentiem var kavēt medikamentu sadalīšanos organismā, izraisot pastiprinātu organisma “saskarsmi” ar šīm zālēm, kā rezultātā organisms uzņem palielinātu zāļu devu, kas var radīt nevēlamas blaknes.
Arī kafijas lietošana kombinācijā ar dažādiem medikamentiem noteikti nebūtu vēlama.
Dzerot kafiju vienlaicīgi ar antibiotikām, var ievērojami samazināties antibiotiku efektivitāte un iedarbība, kā arī organismā var veidoties toksiski savienojumi, kas var nelabvēlīgi iespaidot organismu. Ja tiek lietots aspirīns un uzdzerta kafija, šī kombinācija spēcīgi kairina kuņģa gļotādu. Jāatceras – kafija traucē uzsūkties dzelzs un kalcija preparātiem, tā samazina narkotisko pretsāpju līdzekļu iedarbību.
Tāpat kā kafija, arī zaļā un melnā tēja to sastāvā esošā kofeīna dēļ var traucēt – pastiprināt vai arī vājināt medikamentu iedarbību.
Lietojot medikamentus, piesardzība jāievēro arī, dzerot pienu. Vienlaicīga piena un dažu antibiotiku lietošana var samazināt antiobiotiku iedarbības efektivitāti. Jāņem vērā, ka piens arī apgrūtina organisma spējas uzņemt dzelzs preparātus.
“Ja tiek lietoti medikamenti, tas nenozīmē, ka būtu pilnībā jāatsakās no tējas, kafijas, piena vai kādiem saldinātiem dzērieniem. Šos dzērienus uzturā drīkst lietot, tikai jāatceras par intervālu starp medikamenta un dzēriena lietošanu, proti, būtu jāievēro vismaz divu stundu intervāls. Savukārt
ar greipfrūtu sulu jābūt ļoti uzmanīgiem – ja ir noskaidrots, ka tā var traucēt medikamentu reakcijai organismā, tad tās patēriņš jāsamazina līdz minimumam,
lietojot to ar vislielāko iespējamo intervālu, vai pilnībā jāizslēdz tās lietošana uzturā,” iesaka Laila Zālīte.
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".