/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Armēnijai ir bažas par Azerbaidžānas gatavošanos etniskajai tīrīšanai un genocīdam Kalnu Karabahas strīdus reģionā, ceturtdien pavēstīja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, paužot apņemšanos šajā lietā lūgt ANO palīdzību.
"Azerbaidžānas politiski militārā vadība Karabahā gatavojas etniskajai tīrīšanai, genocīdam," Armēnijas valdības sēdē sacīja Pašinjans.
"Krievijas miera uzturētāji ir Karabahas iedzīvotāju drošības garanti, un ja viņi nespēj to nodrošināt, viņiem ir jāvēršas pie ANO Drošības padomes, lai to novērstu," sacīja premjers.
Pašinjans piebilda, ka devis rīkojumu Ārlietu ministrijai "iedarbināt starptautiskos mehānismus genocīda novēršanai ANO sistēmas ietvaros".
Armēnija iniciēs sarunas ar ANO augsto bēgļu komisāru par armēņu atgriešanos Azerbaidžānas kontrolētajās Karabahas un tai līdzās esošo rajonu teritorijās, sacīja Armēnijas premjerministrs.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, bet vairāk nekā miljons abās valstīs bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.
2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā atkal uzliesmoja karadarbība, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.