/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Armēnijas amatpersonas ceturtdien, 23. martā, apsūdzējušas Azerbaidžānas karavīrus apšaudes izraisīšanā uz robežas un viena armēņu karavīra nogalināšanā.
Armēnijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka Armēnijas karavīrs "tika nāvējoši ievainots, kad Azerbaidžānas karavīri trešdien atklāja uguni Erashā" robežas dienvidaustrumu daļā.
Armēnijas un Azerbaidžānas starpā divreiz izcēlies karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu. Otro reizi tas notika 2020.gadā, kad konfliktā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Kopš šī konflikta uz abu valstu robežas ik pa laikam izceļas apšaudes. 15. martā Azerbaidžāna apsūdzēja Armēniju, ka tās karavīri apšaudījuši Azerbaidžānas armijas pozīcijas gar robežu un Kalnu Karabahā.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans pagājušajā nedēļā brīdināja, ka pastāv liels risks, ka situācija Kalnu Karabahā var saasināties.
Armēnija ir arī apsūdzējusi Krievijas miera uzturētājus, ka tie neaizsargā etnisko armēņu intereses Kalnu Karabahā.
2020. gadā karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā ilga sešas nedēļas un beidzās, kad abas valstis ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.
Vienošanās arī paredzēja Krievijas miera uzturētāju izvietošanu Kalnu Karabahā.
Eiropas Savienība (ES) februārī izvietoja paplašinātu novērošanas misiju Armēnijas robežas pusē, pastiprinot Rietumu iesaisti reģionā, kas tradicionāli bijusi Maskavas ietekmes sfēra.