Tektoniskās izmaiņas, kas pašlaik notiek pasaulē, skar ne tikai politiku, bet arī reliģiskas organizācijas. Krievijas Pareizticīgās baznīcas ietekme ārpus valsts robežām drūp. Diecēzes ārpus Krievijas pēc uzbrukuma Ukrainai cenšas norobežoties no baznīcas centra Maskavā. Arī Latvijas pareizticīgā baznīca, kas visus šos gadus bija saistīta ar Krieviju, savos sprediķos patriarha Kirila vārdu vairs nepiemin, vēsta "Nekā personīga".
Tikmēr kāds garīdznieks cenšas Latvijā atjaunot citu - Konstantinopoles patriarhāta pareizticīgo baznīcu, taču viņa darbība rada aizdomas par šķelšanas mēģinājumu, kura pasūtītāji meklējami Krievijā.
Krievijas pareizticīgās baznīcas garīdznieki ir kareivji talāros. Par Maskavas patriarha Kirila saistību ar krievu specdienestiem aizdomas bijušas jau sen. Tagad baznīca atklāti atbalsta krievu karaspēka iebrukumu Ukrainā, patriarhs pat svētījis šo asiņaino karu. Baznīcas sprediķos viņš atbalsta Putinu un palīdz attaisnot kara noziegumus.
Viņš apgalvo, ka ukraiņi un krievi ir viena tauta un par ļaunumu sauc to, ka ukraiņi pretojas, nevis krievu uzbrukumu.
Kirils jau kopš stāšanās garīgā līdera amatā 2009. gadā bijis tā sauktās krievu pasaules vēstnieks. Viņš baznīcu padarīja politisku un vēlējās, lai tāda ir arī Latvijas Pareizticīgā baznīca. Vietējie baznīcas līderi tam nepakļāvās, bet Krievija meklēja citus ceļus.
2018. gadā aizsaulē aizgāja ilggadējais Igaunijas pareizticīgās baznīcas metropolīts. Krievija izmantoja iespēju un par baznīcas galvu iecēla Krievijas pilsoni, apejot vietējos garīgos līderus.
Vienlaikus arī pareizticīgā baznīca Latvijā piedzīvoja centienus piespiest tās metropolītu Aleksandru aiziet pensijā. Latvijas Pareizticīgās baznīcas koncils pretojās, tas baznīcas statūtos nostiprināja neatkarību no Krievijas. Maskavas patriarhāts šīs izmaiņas nav apstiprinājis.
Pagājušā gada martā Krievijas pareizticīgā baznīca radīja jaunu struktūru - pārvaldi jautājumos par tuvējām ārzemēm. Latvijā baidījās, ka Maskava vienpusēji atņems Latvijas baznīcai tās neatkarību.
Pērn septembrī prezidents Levits ierosināja likumprojektu, kas noteica, ka Latvijas pareizticīgā baznīca ir neatkarīga no ārpus Latvijas esošas varas vai ietekmes. Baznīcas kanonā to sauc par autokefāliju. Bija būtiski, ka likums nāca no prezidenta, jo pareizticīgo tradīcijā valsts nejaucas baznīcas lietās, taču neklausīt cara pavēlēm tā arī nevar.
Lai Latvijas Pareizticīgo baznīca patiešām kļūtu patstāvīga, tās neatkarība ir jāatzīst citām lielām pareizticīgo baznīcām. Pagājušā gada rudenī tieslietu ministrs Jānis Bordāns valdības vārdā Krievijas baznīcai lūdza atzīt mūsu baznīcas neatkarību. Atbilde joprojām nav saņemta. Taču ir vēl citas neatkarīgas pareizticīgo baznīcas, kam tādas tiesības ir, piemēram, Konstantinopoles baznīca.
Krievijas Pareizticīgās baznīcas garīgais centrs Ukrainā ir Kijevas Pečeru klosteris jeb lavra. Tas pieder valstij un baznīca to nomā. Ukrainas drošības dienesti aizdomās par krievu diversantu slēpšanu klosterī oktobrī tur veica kratīšanu. Tagad amatpersonas paziņojušas, ka nomas līgumu lauž un pareizticīgajai baznīcai tas līdz marta beigām jāpamet.
Šajā klosterī kādu laiku mitinājies arī Latvijas pilsonis Augustīns Zaščirinskis. Ilgus gadus viņš dzīvoja Krievijā, bet 2021. gadā atgriezās Latvijā.
Te viņu pagājušajā gadā pamanīja, vadot aizlūgumu 9. maijā Pokrova kapos, kur apglabāti Sarkanās armijas karavīri. Viņš uzstājās partijas "Tautas kalpi" intervijā, kur kritizēja prezidenta un Saeimas lēmumu, apgalvojot, ka pareizticīgā baznīca šķeļas.
Netipiski pareizticīgo baznīcai, tā izplatījusi paziņojumus, kuros norāda uz Zaščirinska krāpniecisko darbību: vienā brīdināja, ka viņš uzdodas par pareizticīgo un katoļu priesteri, lai bērēs izvadītu mirušos. Otrā publikācijā raksta par viltus garīdzniekiem, kas uz dievkalpojumiem aicina ukraiņu bēgļus.
"Hieromūks Augustīns Zaščirinskis nav un nekad nav bijis Latvijas Pareizticīgās baznīcas priesteris. Viņš nav ne Konstantinopoles baznīcas priesteris, ne Ukrainas baznīcas priesteris, ne Maskavas patriarhāta priesteris, nevienas citas pareizticīgās baznīcas pasaulē viņš nav priesteris," norāda Nikolajs Tihomirovs, Latvijas pareizticīgās baznīcas virspriesteris, Sinodes loceklis.
"Dzīvojot Latvijā, viņš uzvelk dažādu konfesiju garīdznieku svēttērpus, staigā pa kapsētām, kaut ko tur lūdzas.
Mēģina pievilināt sev cilvēkus, maldina cilvēkus. Tāda darbība pārkāpj cilvēktiesības, reliģijas jomā. Viņu nesen aizturēja policija.
Šobrīd viņš apgalvo, ka viņš pieder pie Konstantinopoles patriarhāta autonomās Latvijas pareizticīgās baznīcas. Šai marginālajai grupai nav nekādu saistību ar svēto pareizticību, viņi nepieder pie Konstantinopoles patriarhāta, viņi pieder pie tā saucamās šķeltnieciskās Krievijas pareizticīgo autonomās baznīcas, kuras centrs atrodas Krievijas pilsētiņā Suzdaļā. Šie cilvēki daudzus gadus ir izslēgti no pareizticīgās baznīcas, viņi nav pareizticīgie."
Mūsu reģionā pareizticīgajā pasaulē ir divas lielas baznīcas - Viskrievijas un Konstantinopoles baznīcas. Ilgus gadus Eiropas Austrumos noteicošā bija Viskrievijas, bet pēc Krievijas radikalizēšanās, daļa draudžu meklēja iespēju pievienoties Konstantinopoles baznīcai vai saņemt tās atbalstu neatkarīgas baznīcas veidošanai.
Ukrainas pareizticīgā baznīca atzīšanu ieguva 2019. gadā, kad Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs parakstīja baznīcas dokumentu tomosu, atzīstot autokefāliju. Valstī gan aizvien bija daudzas draudzes, kas palika Maskavas baznīcas paspārnē.
2022. gadā daļa pievienojās Ukrainas baznīcai, jo Maskavas patriarhs Kirils atbalstīja iebrukumu Ukrainā.
Latvijā 2019. gadā tika dibināta Konstantinopoles patriarhāta Autonomā Pareizticīgā baznīca. Tā apvienoja no lielās baznīcas izslēgtus vai aizgājušus garīdzniekus. Autonomajā baznīcā bija 12 draudzes, gandrīz visas Daugavpilī. Organizācijas ambīcija bija kļūt par Konstantinopoles Pareizticīgās baznīcas daļu, taču tas līdz šim nav izdevies.
Pagājušajā gadā tās līderis Viktors Kontuzorovs nomira, baznīca pajuka. Zaščirinskis to izmanto un mēģina draudžu līderus pārliecināt projektu atdzīvināt. Vairāku draudžu pārstāvji “Nekā personīga” apstiprināja, ka Zaščirinskis viņus uzrunājis, lūdzot parakstīt iesniegumu Konstantinopoles patriarham, bet viņi atteikušies.
Šonedēļ Viļņā viesojās Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs. Viņš plāno Lietuvā dibināt Konstantinopoles pārraudzībā esošu baznīcu. Vienā no rakstiem par viņa vizīti redzams, ka klāt bijis arī Zaščirinskis.
Nedēļas sākumā Zaščirinskis bija optimistisks, teica, ka, iespējams, viņam būs stāstāmi labi jaunumi. Taču norunātajā dienā atbildēja, ka gavēnis nav īstais laiks intervijām.
Pagājušā gada vasarā Zaščirinskis Uzņēmumu reģistrā iesniedza dokumentus savas draudzes reģistrēšanai. Ar atbildi valsts notārs vilcinājās vairākus mēnešus, līdz novembrī reģistrēšanu atteica, jo "atbilstoši tiesībaizsardzības iestāžu sniegtajai informācijai, draudzes darbība var apdraudēt valsts drošību, sabiedrības drošību un citu cilvēku tiesības".
Februāra beigās policija ēkā Artilērijas ielā veica kratīšanu un Zaščirinski aizturēja.
Šajā adresē viņš gribēja reģistrēt autonomās pareizticīgo baznīcas juridisko adresi.
Tepat atrodas arī partijas "Tautas kalpi" Saeimas deputāta kandidāta apbedīšanas birojs.
Kratīšana notika kriminālprocesā, kas ierosināts pēc pantiem par dokumentu viltošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijām. Medijs "Rus.LSM" vēstīja, ka viltotie dokumenti, iespējams izmantoti, mirušā garīdznieka Kontuzorova Daugavpils īpašuma pārreģistrācijai.
Alternatīvā pareizticīgo baznīca, ko Zaščirinskis Latvijā mēģina atdzīvināt, apgalvo, ka tā ir īstā baznīcas vēsturisko īpašumu mantotāja, jo Ulmiņlaikos Latvijas pareizticīgie nolēma atdalīties no Krievijas un pievienoties Konstantinopoles baznīcai. Kā piemēru viņš min Igauniju, kur ir divas pareizticīgo baznīcas un vēsturiskie īpašumi sadalīti starp tām abām.
Februārī Šveices mediji ziņoja, ka 70. gados Krievijas patriarhs Kirils atradās Ženēvā, kur piedalījās Pasaules Baznīcu padomē.
Šveices arhīva materiāli liecinot, ka šajā laikā viņš bijis arī padomju Valsts drošības komitejas aģents.