Pārtraucot sabiedriskajos medijos raidīt saturu krievu valodā, auditorija uzreiz nepārslēgsies uz saturu latviešu valodā un meklēs ceļus informācijai krievu valodā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Vērtējot Nacionālās apvienības deputātu iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas tostarp paredz faktisku atteikšanos no satura krievu valodā sabiedriskajos medijos, Sārts uzsvēra, ka ikdienas skatītāji un klausītāji uzreiz nepārslēgsies uz kanāliem latviešu valodā brīdī, kad sabiedriskie mediji beigs vēstīt informāciju krievu valodā.
Viņi meklēs informāciju krievu valodā, turklāt Kremļa propagandas kanāli aizvien pieejami dažādos aplinkus ceļos, skaidroja Sārts, akcentējot, ka, viņaprāt, šādi ierobežojumi pārskatāmā nākotnē neļaus sasniegt iecerēto mērķi - panākt, ka visi iedzīvotāji Latvijā patērē objektīvu informāciju tostarp latviski.
"Cilvēki vienkārši migrēs uz citu valstu veidotiem krievu valodas medijiem, kur nevar būt pārliecības, ka tas netop bez Krievijas ziņas," teica Sārts.
Eksperts neapšauba, ka latviešu valodas pielietojums būtu jāpalielina, taču ir nopietni jāvērtē, kā to darīt un panākt.
LETA jau vēstīja, ka Latvijas Radio darbinieki ir parakstījuši atklāto vēstuli, pieprasot apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumu pieņemšanu, aģentūru LETA informē radio.
Latvijas Radio darbinieki uzskata, ka virzītie likuma grozījumi, kas no 2024.gada 1.janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju (LTV) nevis veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās manipulējamības risku.
Atklāto vēstuli kopš piektdienas pēcpusdienas parakstījis 191 Latvijas Radio darbinieks.
Vēstulē norādīts, ka nav zināmas šīs apvienošanas izmaksas un ieguvumi. Latvijas Radio darbiniekiem esot zināms, ka neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizētu sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mērķus, visticamāk, nebūs. Ja lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiek pieņemts reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli, tad šobrīd sabiedrisko mediju apvienošana ir nepamatota, uzskata Latvijas Radio darbinieki.
Vēstulē norādīts, ka otrajā lasījumā iesniegts arī priekšlikums sabiedriskajā medijā aizliegt kandidēt uz amatiem tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās nevalstiskās organizācijās. Priekšlikumu lokā ir arī iecere ierobežot krievu valodas izmantošanu sabiedrisko mediju saturā.
Virkni šo priekšlikumu iesnieguši Nacionālās apvienības (NA) deputāti Artūrs Butāns un Aleksandrs Kiršteins.
Saeima 16.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tiesisko pamatu apvienotā sabiedriskā medija darbībai.