"Aizvēra jūs, un paldies dievam." Vai Latvijā vajadzīgi mediji krievu valodā?

Ar sarunu par medijiem Latvijā RUS TVNET noslēdz rakstu sēriju “Savstarpējās pretenzijas”. Šī projekta galvenais uzdevums - atspoguļot jautājumu no dažādiem skatu punktiem un mēģināt sameklēt iespējamos kopsaucējus, kas var būt par pamatu diskusijai.

Īsa jautājuma vēsture

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem datiem, 2017.gada krievu valodu kā dzimto minēja vairāk nekā puse Rīgas iedzīvotāju, bet visā Latvijā šādu cilvēku īpatsvars bija 36%.

Dati apliecina, ka neatkarīgi no valsts valodas zināšanām lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju dod priekšroku saturam, kas ir dzimtajā valodā. Saskaņā ar “Latvijas faktu” 2021.gadā veiktu aptauju, mediju saturu krievu valodā patērēja 59% iedzīvotāju, bet mazākumtautību grupā šīs īpatsvars sasniedza 94%.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2022.gada 6.jūnijā aizliedza Latvijas teritorijā translēt visus Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus.

Par to, kādu politiku informācijas jomā Latvijā īstenos turpmāk, rakstīts Ministru kabineta apstiprinātajā ziņojumā par Nacionālo stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023. līdz 2027.gadam.

Kā teikts ziņojumā, būtiskākos starptautiskos riskus un izaicinājumus informatīvajā telpā Latvija saista tieši ar Krieviju. “Kremļa atbalstītie mediji jau kopš šā gadsimta sākuma īsteno pret Latviju vērstas diskreditācijas un dezinformācijas kampaņas, ar kuru palīdzību tiek izplatīti naidpilni vēstījumi, kas adresēti mazākumtautībām un starptautiskām mērķauditorijām un kuri veicina Latvijas sabiedrības šķelšanos.”

Dokumenta autori arī izklāstījuši stratēģiju, kas daudziem šķiet pretrunīga. “Liela daļa Latvijas mazākumtautību ilgu laiku aktīvi patērēja Krievijas kontrolēto dezinformācijas kanālu saturu. Lai nepieļautu izslēgšanu un veicinātu šo sociālo grupu piederības atjaunošanos pēc minēto kanālu atslēgšanas Latvijā,

ir svarīgi turpināt piedāvāt šai auditorijai Latvijas medijos kvalitatīvu informatīvu un izklaidējošu saturu, nepalielinot papildu satura radīšanu mazākumtautību valodās uz valsts budžeta rēķina (..), tādējādi veicinot sabiedrības saliedēšanos Latvijā, balstoties uz valsts valodu.”

Nepastāvot līdzvērtīga mēroga kvalitatīvam un daudzpusīgam vietējo mediju saturam krievu valodā, ir diezgan likumsakarīgi, ka krievvalodīgā auditorija migrē uz kaimiņvalsts informatīvo telpu.

Vai Latvijā to apzinās? Pilnībā. Vai problēma tiek risināta? Diezgan strīdīgi.

No vienas puses, Latvijā ir sabiedriskie mediji, kas piedāvā saturu krievu valodā. Pat ja tas nav pastāvīgs televīzijas kanāls, kā, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā, tas tomēr ir kvalitatīvs vietējais multimediju saturs, par kura galveno platformu kļuvusi vietne “rus.lsm.lv” un veiksmīgie tās sociālo tīklu konti. Papildus tam saturu krievu valodā ar valsts budžeta atbalstu veido arī Latvijas Radio 4.

No otras puses, pieaugot draudiem no Krievijas puses, tostarp informatīvajiem, un pat acīmredzamajiem panākumiem cīņā par Latvijas iedzīvotāju prātiem, Latvija ir izvēlējusies nestiprināt vietējos medijus krievu valodā, liekot uzsvaru uz spēcīgiem medijiem latviešu valodā, kuriem būtu jāspēj piesaistīt vietējā auditorija, neskatoties uz valodu, kādā ģimenē runā.

Palielināt valsts finansējumu sabiedriskajiem medijiem, kas piedāvā saturu krievu valodā, Latvija neplāno, izveidot attiecīgu televīzijas kanālu - arī ne, bet tie komerciālie mediji, kas joprojām rada saturu krievu valodā, to dara, vadoties pēc savām iespējām un bez jebkāda atbalsta strādā ar auditoriju, kas tik ļoti ir nepieciešama valstij.

Vai pareizs gājiens?

Vai šāda loģika strādā? To februārī apsprieda RUS.LSM raidījuma “Drošība Eiropā” viesi. “Domāju, ka izdarīt secinājumu, ka pēc lēmuma [aizliegt Latvijā Krievijas telekanālus] Latvijas informatīvā telpa uzreiz kļuva droša, būtu pārlieku optimistiski,” norādīja RUS TVNET galvenā redaktore Ērika Staškeviča. “Vēl joprojām ir iespējas šos ierobežojumus apiet. Neviens nenosauc skaitļus, bet ir IP-TV, ir VPN.

Mediju eksperte un kādreizējā NEPLP locekle Gunta Līdaka pastāstīja par pētījumu, ko padome veica 2022.gada augustā-septembrī. Kā atklāja pētījums, 60% Latvijas iedzīvotāju (95% starp krievvalodīgajiem) gribētu turpināt skatīties Krievijas kanālus. Viņasprāt, Krievijas kanālu “ēnu auditorija” pēc kanālu aizliegšanas Latvijā ir palielinājusies, bet nacionālo Latvijas kanālu auditorija – nav, vai pat ir samazinājusies.

Auditorija ir devusies uz pelēko sektoru, un tāpēc neviens nezina, ko tieši patērē daļa krievvalodīgās Latvijas sabiedrības.

“Mēs, protams, varam turpināt jautāt - kur palika auditorija, kāpēc neskatās mūsu pārraides? Tomēr man šķiet, ka atbildes ir acīmredzamas,” uzskata Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.

Iemesli?

Visticamāk, valdības lēmumu piesardzīgi izturēties pret vietējo krievvalodīgo mediju finansēšanu ietekmēja arī gadījums, kas notika Covid-19 pandēmijas laikā 2020.gadā, - toreiz valdība, īstenojot mediju atbalsta programmu, piešķīra medijiem divus miljonus eiro, lai tie varētu pārdzīvot krīzi un informētu sabiedrību par Covid-19. Daļu šīs summas saņēma arī krievvalodīgie mediji, tomēr izcēlās arī skandāls.

Plašu rezonansi izraisīja fakts, ka starp naudas saņēmējiem bija arī laikraksts “Segodņa” un portāls “BB.lv” - mediji, kuri iepriekš regulāri publicējuši Krievijas propagandas medija “Sputņik” rakstus. Uzņēmums “Media nams Vesti” un portāls konkursā saņēma 20 000 eiro.

Pēc publiskām diskusijām un pārmetumiem no nozares pārstāvjiem Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) atlika līgumu slēgšanu ar minētajiem medijiem, bet kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) lūdza drošības dienestus izvērtēt šā konkursa rezultātus. Beigās SIF pieņēma lēmumu finansējumu “Segodņa” un “BB.lv” nepiešķirt.

2022.gada vasarā SIF atskaitījās par rekordlielu summu, kas izlietota “Latvijas informatīvās telpas bagātināšanai un kvalitatīva, sabiedriski nozīmīga satura radīšanai” - kopā 2022.gadā Mediju atbalsta fonda (MAF) ietvaros tika izsludinātas četras programmas par kopējo summu 4 524 505 eiro, kas ir par 3,7 miljoniem vairāk nekā 2021.gadā.

Pretendēt uz šo summu varēja tikai tie mediji, kas piedāvā saturu latviešu valodā.

Žurnālisti, publicisti, aktīvisti: ko domā viedokļu līderi?

Jautājumu, vai nepieciešams no valsts budžeta finansēt arī krievvalodīgos medijus, RUS TVNET uzdeva vairākiem Latvijas viedokļu līderiem.

“Ļoti dīvaina situācija,” uzskata Daugavpils portāla “Chayka.lv” galvenā redaktore Inna Plavoka.

Viņai piekrīt “Re:Baltica” pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe: “Valstij jādod finansējums krievu valodā rakstošiem medijiem, bet izvērtējot, kuriem tieši. Es nepiekrītu, ka mediji, kas raksta krievu valodā, pēkšņi ir kļuvuši nelojāli valstij tikai tāpēc, ka tie ir krievu.”

Publicists Aleksejs Stetjuha izsakās asāk: “Ir sajūta, ka notiek plānveida krievvalodīgo mediju iznīcināšana Latvijā, lai krievi paši varētu teikt: “Aizvēra jūs, un paldies dievam, tāpat jūs lasīt un skatīties nav iespējams.””

“Es teiktu, ka atbalstam jābūt uz nākamajiem pieciem gadiem, lai krievvalodīgie mediji strādātu valsts interesēs, lai viņi nogādātu kvalitatīvu analītisku informāciju līdz krievvalodīgās sabiedrības acīm, ausīm un sirdīm (..) Līdz 24.februārim es gan būtu teikusi “nē”,” - šāds viedoklis ir aktīvistei Vladislavai Romanovai.

“Tas ir eksistenciāls jautājums demokrātijas pastāvēšanai Latvijā - par atbalstu medijiem, neatkarīgi no valodas,” pārliecināts ir Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs Frederiks Ozols.

Cita pozīcija ir TVNET publicistam Tomam Lūsim.

Video: Viedokļu līderi par valsts atbalstu krievvalodīgajiem Latvijas medijiem

Šobrīd valsts dotācijas no visiem Latvijas krievvalodīgajiem medijiem saņem vien sabiedriskie mediji – RUS.LSM un Latvijas Radio 4.

Kā pavēstīja RUS.LSM - platformas budžeta izdevumi 2021.gadā bija 1 290 509 eiro, 2022.gadā - 1 417 982 eiro, bet 2023.gadam ieplānoti 1 357 709 eiro.

Tam jāpieskaita vēl arī atjaunotā RUS.LSM studija - pēc LTV ziņu dienesta pāriešanas uz jaunu studiju tā iepriekšējā studija sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem tika pārveidota RUS.LSM vajadzībām. Studijā investēti 450 000 eiro.

Līdzīga situācija ir arī Latvijas Radio 4. Kā pavēstīja Latvijas Radio valdes loceklis finanšu pārvaldības jautājumos Ģirts Helmanis, periodā no 2018. līdz 2022. gadam Latvijas Radio 4 no valsts budžeta kopumā saņēma 4,7 miljonus eiro.

Ārējais finansējums no dažādiem fondiem šajā periodā bija 64 000 eiro. Kā norāda Latvijas Radio pārstāvis, finansējums pēdējos piecos gados palielinājies vidēji par 5% gadā un atspoguļo vispārējo mēreno VSIA Latvijas Radio budžeta pieauguma tendenci.

Kopējie valsts budžeta izdevumi sabiedriskajiem medijiem – LTV un Latvijas Radio – 2022.gadā bija 37,7 miljoni eiro, no kuriem televīzija saņēma 24 455 622, bet radio - 12 692 193 eiro. Atlikušie 603 959 atvēlēti Ombuda un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izdevumiem.

Sabiedriskie krievvalodīgie mediji 2022.gadā saņēma aptuveni 6% no kopējā valsts finansējuma.

Citu valstu stratēģiskā vīzija un piemēri

Interesanti, ka pat Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta (atbild par Nacionālās stratēģiskās komunikācijas ziņojuma sagatavošanu) vadītājs Rihards Bambals atzīst, ka nepietiekamais valsts budžeta finansējums mazākumtautību medijiem var veicināt to, ka Latvijas krievvalodīgie patērē prokremliskos medijus.

“Zinot par nevienpusējo Latvijas sabiedrības struktūru (..), es kopumā iestājos par valsts atbalstu saturam mazākumtautību valodās. NEPLP lēmums bija pareizs solis, tomēr šo kanālu vietā nepieciešams piedāvāt alternatīvu informatīvu un izklaidējošu saturu, kas atbilst eiropeiskām vērtībām,” norāda Bambals.

Viņš uzskata, ka pie diskusijas par valsts atbalstu mazākumtautību valodu medijiem noteikti ir jāatgriežas. “Tam būtu jāatrisinās, kad Kultūras ministrijas vadībā tiks izstrādāti Mediju politikas pamatvirzieni 2023. līdz 2027. gadam.”

Paradoksālā situācija, kad vairums ekspertu izsakās par labu risinājumam, kas ir pretējs esošajam, visticamāk, ir skaidrojama ar politisku iemeslu – par medijiem Latvijā atbild Kultūras ministrija, kuru jau ilgu laiku vada Nacionālās apvienības politiķi. Kā ieklausīties ekspertu viedoklī un mainīt situāciju šādos apstākļos - nav skaidrs.

Tikmēr citās valstīs situācija būtiski atšķiras.

Kara plosītajā Ukrainā joprojām krievu valodā iznāk sabiedriskais medijs “Ukrinform” (kaut arī tikai “Telegram” versijā). Krievu valodas versijas ir arī izdevumiem “Obozrevateļ”, “Segodņa” un aģentūrai UNIAN. Tas pats attiecas arī uz Ukrainas prezidenta Volodimra Zelenska oficiālo vietni. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tika izveidots arī valsts finansēts un krievu valodā raidošs televīzijas kanāls “FreeDom”.

No Latvijas atšķirīga situācija ir arī kaimiņvalstī Igaunijā. Kā stāsta portāla “Postimees” krievu valodas versijas galvenais redaktors Sergejs Metlevs, līdz 2022.gada martam privātajiem Igaunijas medijiem, kas iznāk krievu valodā, valsts atbalsta nebija, izņemot konkrētus tematiskos projektus ar nelieliem budžetiem.

Pēc kara sākuma gan viss mainījās - no 2022.gada marta līdz decembrim Igaunijas valdība četriem lielākajiem medijiem piešķīta 1,3 miljonus eiro. 2023.gadā viņi saņēma vēl vienu miljonu eiro. Patiecoties tam, “Rus.Postimees” redakcija paplašinājās līdz 28 cilvēkiem.

Igaunijā darbojas arī pilnvērtīgs sabiedrisks krievu valodā raidošs televīzijas kanāls ETV+.

Pat Lietuvā, kur krievvalodīgie nav lielākā mazākumtautība (atpaliek no poļiem), pagājušā gada oktobrī tika izveidotas televīzijas ziņas krievu valodā. Tas ir komerciāls projekts, tomēr tā īstenotāji var pretendēt uz valsts atbalstu.

“Mums šogad starp spēlētājiem tika sadalīti trīs miljoni eiro no Valsts radio, televīzijas un preses atbalsta fonda līdzekļiem. Tie bija interneta izdevumi, drukātā prese, radiostacijas, televīzijas. Tas bija kopējais pīrāgs, un protams, ka kaut kāda nauda aizgāja arī uz dziļi reģionāliem izdevumiem.

Tiešām ir gadījumi, kad krievvalodīgie mediji Lietuvā saņem finansiālu atbalstu. Neskaitot šo lielo fondu, mums ir arī Mazākumtautību departaments, kur ir savs, kaut pieticīgs, bet budžets, kas paredzēts medijiem mazākumtautību valodās,” 2022.gada decembrī par situāciju Lietuvā stāstīja TV3 Plus Lietuvas ziņu dienesta vadītājs Deniss Tarasenko.

***

Vietējo krievvalodīgo mediju nākotne Latvijā nav skaidra. Auditorija ir, pieprasījums arī ir, tomēr, kā pārorientēt Krievijas mediju patēriņu par labu vietējam, - tas ir atklāts jautājums. Valsts neplāno palielināt investīcijas mediju saturā krievu valodā, gaidot “integrāciju, kas balstīta uz valsts valodu”. Vai tas ļaus pārvilināt auditoriju, kas pārcēlusies uz “ēnu sektoru”? Vai komerciālajiem medijiem izdosies aizpildīt Krievijas propagandas mediju nišu? Vai sabiedriskie mediji Latvijā palielinās auditoriju? No atbildēm uz šiem jautājumiem ir atkarīgs, vai Latvija cīņā par savu iedzīvotāju prātiem nezaudēs Krievijas informatīvajai telpai, ko tā uzskata par naidīgu.