Dārzniecībās šobrīd ir pieejams tik plašs augu klāsts, ka izvēlēties dzīvžogam piemērotāko risinājumu nebūt nav vienkāršs uzdevums. Kopā ar Kärcher skaidrosim, kas jāņem vērā, izvēloties stādus un tos kopjot. Kā izaudzēt kuplu dzīvžogu, izvairoties no populārākajām iesācēju kļūdām, atklāj lektore un dārzkope ar vairāk nekā 12 gadu stāžu, projekta “Likt elpai aizrauties” autore Dr.agr. Baiba Lāce.
Baiba novērojusi, ka daudzās valstīs, piemēram, Vācijā, ir izplatīta atvērta priekšdārza zona – salīdzinoši zems dzīvžogs pilda gan dekoratīvu, gan norobežojošu funkciju, bet stādījumus mājas priekšā var aplūkot visi garāmgājēji. “Tādējādi iela kopumā izskatās plašāka un krāšņāka, bet savu privāto dārza atpūtas zonu ļaudis iekārto otrpus mājai.
Savukārt latviešu dārziem, it īpaši pilsētās, ir raksturīga norobežošanās no ielas un garāmgājējiem vai nu ar augstu sētu, vai blīvu dzīvžogu – laikam jau viensētnieka gēns mūsos rada nepārvaramu vēlmi dārzā paslēpties no svešām acīm.”
Dārzkope norāda, ka dzīvžogs var kalpot ne tikai kā slēpnis, bet pildīt arī daudzas dažādas citas funkcijas: aizsegt nepievilcīgus skatus, palīdzēt norobežoties no vēja, ielas putekļiem un trokšņiem, atdalīt dārza zonas, piemēram, sakņu dārzu no atpūtas vietas, vai kalpot kā skaists akcents. Atliek tikai piemeklēt piemērotus augus un tos pareizi kopt.
Vaicāta par to, kas jāņem vērā, izvēloties augus dzīvžogam, speciāliste skaidro, ka jāņem vērā vairāki svarīgi faktori: “Vispirms jābūt skaidrībai par to, kādam nolūkam dzīvžogs ir paredzēts. Izvēloties jāizvērtē arī konkrētās vietas klimatiskie apstākļi un augsnes sastāvs.”
Latvijā dzīvžogu veidošanai visbiežāk izmanto tūjas, kas der gan kā aizsargjosla, gan izmantojamas kā zaļš fons kompozīcijā ar citām augu grupām. Kā visvieglāk kopjamās dārzkope iesaka Rietumu tūju šķirnes, piemēram, ‘Brabrant’'Holmstrup' 'Boothii' – cērpamiem dzīvžogiem, ‘Smaragd’, 'Wagnerii', 'Columna' - brīvi augošiem dzīvžogiem.
Zemākam dzīvžogam, kā arī dārza teritorijas organizēšanai un kompozīcijām var izmantot Rietumu tūju šķirni 'Salaspils', kas sasniedz metra augstumu un kurai ir bumbas forma.
Klajā laukā, kur pūš vējš, tūjas stādīt gan nevajag – augi izgāžas, jo to sakņu sistēma ir ļoti kompakta, bet pilsētas mazdārziņos par tūju izgāšanos nav jāraizējas,”
norāda Baiba.
Skaisti izskatīsies arī dzīvžogs, kas veidots, izmantojot egles, īpaši lauku teritorijās. Pilsētas apstākļiem egles gan nebūs piemērotas, jo tās ir jutīgas pret pilsētās radīto piesārņojumu. Interesantas nokrāsas dzīvžogs būs no klinškalnu kadiķiem, piemēram, no šķirnes 'Skyrocket', kas ir pelēcīgā tonī, bet galvenais - ļoti izturīga.
Piejūras dārziem, kuri pakļauti vējiem, bet relatīvi pasargāti no sala, ir piemēroti kalnu priežu, vertikālo kadiķu šķirņu vai spireju dzīvžogi. Arī kalnu priedes var nedaudz apgriezt un dzīvžogu frizēt, bet kuplie koki jāstāda diezgan lielā zemesgabalā.
Ja grib īpaši blīvu dzīvžogu, kas aizsargā no valdošajiem vējiem, dārzkope iesaka stādīt augus vairākās rindās.
Blīvu dzīvžogu var iegūt, arī iestādot pilsētas apstākļos salīdzinoši izturīgās Serbijas egles, – tās izvieto pamīšus divās rindās, starp kokiem plānojot vismaz 2 m attālumu
Baibas Lāces ieskatā interesanta kombinācija dzīvžogā ir skujeņi un ziedošie krūmi, ar nosacījumu - ja vieta atļauj: “Tikai jāatceras, ka krūms skujeni vienmēr nomāks. Tāpēc, ja abi aug tuvu blakus, vienmēr jāseko līdzi krūmam un tas jāapgriež - ja krūms nomāks skuju kokaugu, pēdējam izveidosies robs.
Skujeņiem nevajadzētu tuvu stādīt puķes - tās var izrādīties agresīvākas un nomākt savus “kaimiņus”. Īpaši var ciest eglītes ar maigākām skujām.
Protams, izvēloties piemērotus stādīšanas attālumus, skujkoku dzīvžogs ir lielisks fons dažādiem krāšņumaugiem, un ir iespējams to kombinēt gan ar ziemcietēm, gan ar pavasara sīpolpuķēm vai lilijām.”
Ja gribas augstu, brīvi augošu dzīvžogu, dārzkope iesaka izvēlēties lazdas, kas ir ļoti labs putekļu, skaņas un vēja aizsargs, turklāt lazdas ir mājvieta daudziem derīgiem kukainīšiem. Dzīvžogam labi der arī dekoratīvās ābeles, plūškoki, filadelfi jeb neīstie jasmīni, kā arī ceriņi. Var kombinēt dažādas sugas, piemēram, stādot Amūras ceriņus (tie aug kā koki 6–8 m augstumā) pamīšus ar Ķīnas vai parastajiem ceriņiem.
“Ne pārāk augstam dzīvžogam pēdējā laika tendence ir izmantot dažādu šķirņu skarainās hortenzijas. Piemēram, Levana, ‘Limelight’ un daudzas citas lielāka auguma šķirnes,”
norāda Baiba Lāce.
Savukārt gluda, regulāras formas dzīvžoga veidošana un kopšana aizņems daudz laika un pieprasīs daudz darba, tāpēc speciāliste iesaka iepriekš izvērtēt, vai esat tam gatavi. Šāda tipa dzīvžogiem parasti izvēlas augus ar kompaktu augumu, kuri ir izturīgi pret regulāru īsu cirpšanu, piemēram, bukšus, ligustrus un citus.
Augu izvēle ir tikai pirmais solis ceļā uz kuplu dzīvžogu. Jāņem vērā, ka rezultāts lielā mērā būs atkarīgs arī no pareizas augsnes sagatavošanas un augu apčubināšanas pēc iestādīšanas. Pieredzējusī dārzniece atklāj septiņas biežāk pieļautās kļūdas, audzējot dzīvžogu.
Neievēro likumdošanu. Ja īpašums novietots pie autoceļa, ir jārēķinās, ka gar to stiepjas zemes nodalījuma josla un aizsargjosla, un tas nozīmē, ka Latvijas Valsts ceļi šajā zonā var iejaukties ar savu darbību. Precīzi visi ierobežojumi ir aprakstīti Aizsargjoslu likumā, ko var atrast šeit.
Augus iestāda nesagatavotā, neielabotā augsnē. Ja augam jau sākumā tiks radīti labi apstākļi, tas vēlāk prasīs mazāk darba, tāpēc ir svarīgi pirmām kārtām to pareizi iestādīt.
Augsnes sagatavošana ir visatbildīgākais darbs, lai izaugtu skaists dzīvžogs.
Ja augsni nav iespējams ielabot un stādījumus nav iespējams regulāri laistīt, dzīvžogam jāizvēlas mazāk prasīgi augi, piemēram, kadiķi vai kalnu priedes.
Visieteicamāk dzīvžogu stādīt tranšejās (vismaz 0.6 m dziļš un 0.5-0.7 m platās, atkarībā no dzīvžoga augstuma). Lielākiem augiem (piemēram, tūjām, kadiķiem) 60 cm dziļumā, sudrabeglēm, kalnu priedēm - metra dziļumā, bet mazākiem augiem, piemēram, spirejām, čužām, bārbelēm - 40-60 cm dziļumā un 60 cm platumā. Tranšeju piepilda ar auglīgas zemes, komposta un kūdras maisījumu, pievienojot arī pilnmēslojumu. Ļoti labu rezultātu dos tranšejas apakšā iepildīti satrūdējuši kūtsmēsli. Stādot augus attālāk citu no cita, var ielabot apdobi katram augam atsevišķi - apmēram 60 cm dziļumā un platumā vairumam augu būs pietiekami.
Labākais stādīšanas laiks kailsakņiem ir agrs pavasaris, savukārt podos augošos var stādīt visu gadu.
Augus aizmirst barot - laistīt un mēslot. Iestādītos konteineraugus pirmoreiz nepieciešams mēslot pēc stādīšanas, vispirms augsni bagātīgi salaistot, bet kailsakņu stādus - ne ātrāk kā divas nedēļas pēc stādīšanas. Papildmēslošanu veic laikā no aprīļa beigām līdz jūlija vidum, izvēloties sabalansētu mēslojumu, kas ir atbilstošs izvēlētajam augu tipam.
Ieteicams augus pirmo reizi mēslot aprīļa beigās, otro reizi maija beigās, trešo reizi jūnija beigās.
Ja augiem nav pietiekošs mitrums, ieteicams pirms mēslošanas tos labi salaistīt.
Vēloties sasniegt lielāku dzīvžoga augstumu, krūmus neapcērp, līdz ar to tiem veidojas skraja apakšējā daļa un atkailinās stumbri.
Lai veidotu blīvu un akurātu dzīvžogu, tam regulāri ir nepieciešama apgriešana - vēlams vismaz vienu reizi gadā veikt dzīvžoga cirpšanu, lai uzturētu vēlamo dzīvžoga formu.
Ja dzīvžogs vairākus gadus audzis savā vaļā, tas parasti ir izpleties visos virzienos. Veicot apgriešanu ielaistam dzīvžogam, sākotnēji to izveidot blīvu būs ļoti grūti, bet, turpinot to regulāri kopt, dzīvžogs kļūs blīvs un akurāts.
Dzīvžogu apgriež nepiemērotā laikā. Dzīvžogus lielākoties jāapgriež pavasarī pirms lapu plaukšanas. Maija beigās vai jūnija sākumā ieteicams apkopt skujeņu dzīvžogu, izgriežot bojātos zariņus. Pēc nogriešanas der tās intensīvāk sabarot, lai jaunās skujas labāk noklājas. Ja vēlās ziedošu dzīvžogu, tad formēšana ir jāsamazina un, atkarībā no augu specifikācijas, tie jāapgriež pareizajā laikā - pēc ziedēšanas.
Dzīvžoga apgriešanai izmanto nepiemērotus rīkus.
Koku un krūmu apgriešanai jāizmanto asi darbarīki, lai griezuma vietas būtu taisnas un gludas, jo tad tās sadzīst ātrāk nekā nelīdzeni griezumi.
Augu apgriešanai ieteicamas labas kvalitātes dārznieka šķēres vai ar akumulatoru darbināmās dzīvžoga šķēres, kas ļaus iegūt precīzu griezumu bez liekām pūlēm, jo rokas un pleci nenogurs pat pēc ilgstoša darba cēliena.
Komentē Kärcher Latvia produktu un apmācību vadītājs Pēteris Lācis
Dzīvžogu kopšanai vislabākais instruments ir "motorizētas" dzīvžogu šķēres. Ar tām ir daudz vieglāk strādāt nekā ar parastajām šķērēm. Kā arī daudz vieglāk ir panākt taisnas vai regulāras formas griezumu.
Dzīvžogu šķēres mēdz būt gan ar strāvas kabeli darbināmas, gan benzīna darbināmas, gan darbināmas ar akumulatoru.
Tīkla darbinātās dzīvžogu šķēres būs visvieglākās, bet tām ir kabelis, kas rada divu veidu neērtības - piekļūt varat tik tālu, cik sniedzas elektrības pagarinātājs un, kas nav mazsvarīgi, ir jāuzmanās, lai netiktu sabojāts vai sagriezts kabelis. Benzīna darbināmajām šķērēm trūkumi ir vairāki - atgāzes, degvielas glabāšana, degvielas sajaukšana ar eļļu, ja ir divtaktu motors, dzinēja apkopes un pats galvenais - svars, tas var ātri nogurdināt.
Akumulatora darbinātām šķērēm šie trūkumi ir novērsti - nav kabeļa, iekārta ir viegla, nav jāuztraucas par degvielu, tās glabāšanu, sajaušanu ar eļļu un iekšdedzes dzinēja apkopi. Iespējams, ka tas ir dārza instruments, kura darbināšana ar akumulatoru sniedz visvairāk ieguvumu!
Protams - jāpārliecinās, ka asmeņi ir asi, tajos nav izrauti robi, piemēram, iegriežot metāla sētā, pēc darba pabeigšanas asmeņi ir jānotīra un jāieeļļo, lai aizsargātu pret koroziju. Vienmēr šķēres glabājiet ar uzliktu asmeņa aizsargu.
Pie papildu opcijām ir pieminama speciāla plastmasas uzlika, kas palīdzēs no krūma uzreiz "noslaucīt" nogriezto, asmenim var būt speciāli paredzēta griežņa daļa, kura var nodrošināt vieglāku resno zaru nocirpšanu, kā arī papildu ērtības nodrošinās grozāms rokturis, lai varētu cērpot ērtāk šķēres satvert dažādos leņķos. Pieejamas arī dzīvžoga šķēres uz pagarinoša kāta. Šādām šķērēm var mainīt asmens leņķi pret kātu. Tas ir neaizstājams palīgs augstu dzīvžogu kopšanai, bet arī to augšmalas kopšanai bieži var iztikt bez kāpnēm!
Akumulatora instrumenti ir pieejami 36V un 18V izpildījumā. 36 V būs labāk piemērots "lielākiem" darbiem, savukārt 18V platformā ir lielāka izvēle dažnedažādāko dārza instrumentu klāstā. Un vēl - iekārtas var iegādāties gan nokomplektētas ar akumulatoru un lādētāju, tā būtu labākā izvēle, ja tas ir pirmais Kärcher dārza instruments, bet, ja jau mājās ir attiecīgā sprieguma Kärcher akumulators un lādētājs, tad iekārta bez akumulatora komplektācijā būs būtiski lētāka un to varēs darbināt jau mājās esošais Kärcher Battery Platform akumulators.
Nelielu cērpamu košumkrūmu apkopšanai var piemeklēt arī mazāku instrumentu, piemēram, instrumentu ar maināmiem griežņiem - viens būs zālāja "piefrizēšanai", otrs nelielas īsas dzīvžogu šķērītes.
Lai tiktu galā ar resnākiem zariem, būs piemēroti vēl divi citi instrumenti. Pirmais ir akumulatora zaru knaibles, jeb atzarotājs, kas ļaus nokniebt līdz pat 30 mm resnus zarus. Īpaši izceļams būs tas, ka instruments ir gana smails un ļaus iekļūt labi dziļi biezā vai durstīgā krūmā, sniedzot iespēju nesaskrāpējoties, tuvāk pie stumbra nogriezt nevēlamo zaru. Otrs - atzarošanas zāģītis ar speciālu zaru satvērēju, kas droši notur zāģējamo zaru. Ierīcei ir pieejams arī pagarinošs kāts, lai varētu aizsniegt augstākus zarus.
Grib rezultātu ātri! Kā zināms, visus trīs aspektus – ātri, lēti, kvalitatīvi – nav iespējams apvienot.
Ja ir pareizi sagatavota augsne un dzīvžogs tiek kārtīgi kopts (griezts, mēslots, laistīts), rezultātu var sasniegt 4-5 gadu laikā.
Bet, ja nav pacietības un rezultātu gribas iespējami ātri, jābūt gatavam investēt lielos, kvalitatīvos stādos, kas jau sasnieguši divus vai pat trīs metrus (visi ar kopšanu saistītie darbi būs tāpat jādara), vai arī izvēlēties ātraudzīgos augus, piemēram, grimoni, fizokarpu vai segliņu.
Raksts tapis sadarbībā ar Kärcher.
