Latvija var lepoties ar krāšņākajiem devona smilšakmeņu atsegumiem visā Eiropā. Un pavasarī pirms kokiem saplaukušas lapas ļoti krāšņi skatam paveras daudzveidīgie atsegumi, ko it īpaši labi vērot no laivu brauciena, bet elpu aizraujošus skatus var baudīt arī pastaigājoties pa cietzemi. Piemēram, aplūkojot Dauģēnu klintis un alas pie Mazsalacas.
Taču jaunus iedvesmas avotus ikviens aicināts aplūkot www.tiekamiesdaba.lv, kur pārvalde apkopojusi informāciju par vairāk nekā 600 dažādu dabas tūrisma galamērķiem.
Esi vērīgs! Dzīvnieki mostas
Aprīlī sevi aizvien dzirdamāk piesaka dažādas putnu sugas. Šobrīd skaļi sadzirdami ir strazdi, ārpus pilsētām var ieklausīties cīruļu treļļos un ķīvīšu saucienos, vērot baltos stārķus, bet ap saullēkta laiku mežā var dzirdēt dzeņu bungāšanu, kā arī dzilnīšus un medņus. Ja vien ir vēlme, spēja uzvesties klusu un pacietīgi, putnu vērošana var būt lielisks brīvā laika pavadīšanas veids.
Tuvāko nedēļu laikā līdz ar temperatūras paaugstināšanos un pavasarīgu lietu no ziemas miega modīsies arī krupīši, lai uzsāktu ierasto ceļu uz dzimto dīķi un turpinātu savu dzimtu.
Krupis ir lēns rāpotājs, ceļa šķērsošana viņam var aizņemt pat 15 minūtes, bet rāpošana intensīvas satiksmes posmā nereti kļūst par neiespējamo misiju.
Lai saglabātu šo abinieku sugu, jau otro gadu pārvalde ikvienu aicina iesaistīties kampaņā “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”, kļūt par brīvprātīgo krupju glābēju (pieteikuma anketa - https://ej.uz/s9uv) un aktīvajā migrācijas laikā (1-2 nedēļas) noteiktā ceļa posmā palīdzēt krupjiem droši šķērsot brauktuvi. Plašāk par misiju, ikviens var uzzināt apmeklējot https://www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis .
Aprīļa otrajā pusē ikviens atkal laipni aicināts izmantot Rēzeknes novada Mākoņkalna skatu platformu, kas šobrīd tiek atjaunota. Mākoņkalns un līdzās esošā Latgales jūra jeb Rāznas ezers ir dabas objekti, kas apbūruši daudzus.
Turpmāko mēnešu laikā savvaļā būs redzami šogad dzimušie savvaļas dzīvnieku mazuļi. Pareizai rīcībai noderēs pārvaldes radītā vietne www.neizdzesdzivibu.lv, kas skaidro, kādēļ 95% gadījumos savvaļas dzīvniekiem nav nepieciešama cilvēku palīdzība. Un par zvēriem jāziņo vien tad, ja tie ir manāmi savainoti vai nonākuši situācijā, no kuras paši saviem spēkiem nevar tikt ārā.