Par iesnām mēdz teikt, ka tā nu reiz ir kaite, kura – ārstē vai neārstē – tāpat pāriet septiņu dienu laikā. Tomēr, ja vīrusu vai kāda alergēna izraisīta deguna kņudināšana ieilgst, populārais teiciens nebūs īsti vietā, jo šķietami nekaitīgā saaukstēšanās var transformēties nopietnās saslimšanās - hroniskās iesnās vai pat astmā.
Kā laikus atpazīt hronisku slimību priekšvēstnešus un neiedzīvoties nepatīkamajā problēmā, skaidro “Apotheka” sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Kad ārā vēss un sauss gaiss, organisms pats parūpējas, lai deguna ejās veidotos vairāk gļotu, kas ieelpoto gaisu palīdz sasildīt un mitrināt. Tā ir gluži normāla fizioloģiska aizsargreakcija, un šis ir iemesls, kādēļ dažkārt, iznākot no siltas telpas ārā vējā vai aukstumā, deguns drīz vien sāk pilēt. Savukārt pavasarī, plaukstot koku pumpuriem, ne vienu vien piemeklē sezonas iesnas, ko mēdz dēvēt arī par siena drudzi. Nereti šo kaiti, ko pavada tekošs un niezošs deguns un sūrstošas, apsārtušas acis, mēdz jaukt ar saaukstēšanos.
“Kaut gan abām slimībām ir līdzīgi simptomi, tostarp arī šķavas, klepus un aizlikts, tekošs deguns, tomēr
galvenā atšķirība starp siena drudzi un saaukstēšanos ir slimības ilgums.
Saaukstēšanās, kuru ir izraisījuši vīrusi un baktērijas, ilgst aptuveni 5‒7 dienas, turklāt slimniekam bieži vien ir arī paaugstināta temperatūra, savukārt siena drudzis, kuru parasti izraisa ziedputekšņi, turpinās tik ilgi, cik ilgi pastāv kontakts ar alergēnu, un tam nav raksturīga temperatūra,” skaidro Ivanda Krastiņa.
Iesnas var būt arī reakcija pēc ilgstoši nēsātas sejas maskas.
Ja darba specifika paredz ikdienā lietot sejas masku, jutīgāki cilvēki dažkārt sūdzas par kairinošu sajūtu degunā – tādu reakciju varētu izraisīt arī kāds no maskas sastāvā esošajiem materiāliem.
Maskas var izraisīt ne tikai deguna tecēšanu. Cilvēkiem, kuriem ir arī kādas alerģijas izpausmes uz ādas, var novērot apsārtumu vai izsitumus ap muti. Tiesa, nevienā no šiem diviem minētajiem gadījumiem – ne tad, ja deguns sācis tecēt, izejot ārā aukstā gaisā, ne tad, ja iesnas parādās pēc ilgstoši nēsātas sejas maskas, specifiska ārstēšana nav nepieciešama, uzsver farmaceite. “Ja ir aizdomas, ka iesnas kā alerģiska reakcija rodas no ikdienā lietotās maskas, iesaku to pamainīt pret cita ražotāja maskām ar citu sastāvu un pavērot savu pašsajūtu. Iespējams situācija uzlabosies,” iesaka farmaceite.
Atvieglot vai pat novērst alerģisko iesnu simptomus var speciāli tam domāti preparāti – izsmidzināmi līdzekļi pret iesnām, acu pilieni un antihistamīna zāles, kuru sastāvā ir aktīvās vielas klemastīns, loratadīns vai cetirizīns.
Tomēr, pirms sākat pašārstēšanos, būtu ieteicams apmeklēt alergologu, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes un noskaidrotu alerģisko simptomu iemeslus. “Cilvēki bieži vien alerģiskās iesnas neuztver nopietni, cerot, ka tās pāries pašas no sevis, taču alerģiskās iesnas mēdz progresēt, bet ilgstošas un neārstētas iesnas var pārvērsties arī astmā,” brīdina farmaceite.
Pavisam cita situācija ir tad, ja deguna tecēšana un apgrūtināta elpošana kļuvusi par ikdienas pavadoni. Hronisko iesnu iemesli var būt visdažādākie, tai skaitā dažādas anatomiskas izmaiņas vai kādi defekti deguna iekšējās struktūrās, arī deguna polipi. Arī alerģiskām iesnām vienmēr ir risks pāraugt hroniskā procesā. Jāpatur prātā, ka arī atsevišķu medikamentu lietošana, gaisa piesārņojums un hormonālas izmaiņas organismā (grūtniecības laikā) var izprovocēt hroniskas iesnas. “Gadās situācijas, kad maziem bērniem, kuri ilgstoši cīnās ar aizliktu degunu, ārsts izmeklējuma laikā atrod problēmas īsto iemeslu – kādu svešķermeni, sīku rotaļlietu, kas rotaļājoties iebāzta dziļi deguna ejā. Izrādās, šis ir bijis iemesls ieilgušām, hroniskām iesnām.
Tāpēc,
ja pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, bet iesnas nepāriet, simptomi nemazinās, gluži pretēji – tie kļūst vēl izteiktāki, noteikti jāvēršas pie ārsta,”
iesaka speciāliste, uzsverot, ka hronisko iesnu ārstēšanas taktika katram tiks ieteikta individuāli, vadoties pēc tā, kas ir problēmas cēlonis.
Tipiskas pazīmes vīrusu izraisītām akūtām iesnām:
Hroniskām iesnām raksturīgi:
Farmaceite Ivanda Krastiņa iesaka:
Skalot degunu! Ja iesnas izpaužas tikai ar pilošu degunu, visbiežāk pietiek, ja degunu paskalo ar jūras ūdeni vai lieto kādu preparātu, kas satur pretalerģijas līdzekli (pieejami gan tablešu, gan kombinētā sastāva karsto dzērienu un tablešu veidā). Deguna skalošanai aptiekā nopērkams divu veidu jūras ūdens: izotonisks šķīdums (koncentrācija 0,9%) ir paredzēts tieši deguna blakusdobumu skalošanai, bet hipertoniskais šķīdums (koncentrācija augstāka par 0,9%) domāts gan deguna skalošanai, gan arī palīdz mazināt tūsku deguna blakusdobumos, lai biezās gļotas varētu labāk izdalīties.
Mazināt tūsku – atvieglot elpošanu! Ksilometazolīnu vai oksimetazolīnu saturošie preparāti paredzēti vienīgi deguna gļotādas tūskas mazināšanai, bet tie neārstēs alerģiskas iesnas. Šos aerosolus nedrīkst lietot profilaktiskos nolūkos un noteikti ne ilgāk par 5-7 dienām, lai tie neizraisītu deguna gļotādas bojājumus.
Kad vajadzīgas antibiotikas? Ja runa ir par sezonālu saaukstēšanos, parasti iesnas ir pašlimitējošs process un pāriet 7-10 dienu laikā. Tomēr
ja iesnas ieilgst, tām pievienojas galvassāpes, parādās spiedoša sajūta sejas apvidū, izdalījumi no deguna kļūst zaļgani, ir traucēta elpošana caur degunu, zūd garša un oža – šīs pazīmes nedrīkst ignorēt.
Tās var norādīt, ka pievienojusies bakteriāla infekcija, kuras ārstēšanai nepieciešamas antibiotikas, tādēļ jāvēršas pēc padoma pie ārsta. No ieilgušām “parastām” iesnām līdz to izraisītām komplikācijām ar deguna blakusdobumu vai vidusauss iekaisumu tāls ceļš nav ejams.
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".
