/nginx/o/2019/12/02/12781751t1hf5b5.jpg)
Mēģinājums ar datortehnoloģiju palīdzību atjaunot sasmalcinātos Austrumvācijas drošības dienesta dokumentus bijis pilnīgi neveiksmīgs, teikts piektdien Berlīnē publiskotajā federālo revidentu ziņojumā.
Federālās Revīzijas palātas ziņojumā teikts, ka tikai 3,2% no papīra driskām atkal izdevies salikt kopā, no kuriem 0,1% ir digitāli rekonstruēti.
Aukstā kara laikā Austrumvācijā valdīja bailes no slepenpolicijas "Stasi", kas bija izveidota kā represīva iestāde pilsoņu novērošanai un iebiedēšanai. "Stasi" izmantoja miljoniem štata darbinieku un informatoru, noklausīšanās tehnoloģijas un slepenos cietumus.
1989. un 1990.gadā, kad bruka Padomju Savienības uzspiestais marionešu režīms, "Stasi" virsnieki papīra smalcinātājos iznīcināja dokumentus, bet, kad iekārtas no slodzes salūza, dokumentus ar rokām saplucināja driskās vai sadedzināja.
Līdz mūsdienām izdevies saglabāti aptuveni 15 000 maisu ar saplēstiem dokumentiem, kas, domājams, satur nozīmīgu informāciju par "Stasi" darbību.
Taču 28 gadus pēc tam, kad tika sākti mēģinājumi rekonstruēt šos dokumentus, revidenti secinājuši, ka tie bijuši neveiksmīgi.
Kopš 2007.gada Fraunhofera Ražošanas sistēmu institūts un dizaina tehnoloģiju institūts testēja, kā dokumentus varētu rekonstruēt ar datortehnoloģiju palīdzību. Tomēr tehnisko problēmu dēļ izdevās atjaunot tikai nelielu skaitu dokumentu.
Bija plānots, ka izmēģinājumā dokumentu driskas no 400 maisiem tiks atkal padarītas par lasāmu materiālu. Šim nolūkam tika izstrādāts instruments "e-puzzler", kas principā darbojās, taču bija tik daudz tehnisku šķēršļu, ka sākotnēji tika apstrādāti tikai 23 maisi ar 91 000 lapaspušu.