/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Centienos mazināt spriedzi ap Kalnu Karabahas strīdus reģionu, pirmdien ASV sākās Armēnijas un Azerbaidžānas sarunas.
Svētdien ASV valsts sekretāram Entonijam Blinkenam bija kopīgas vakariņas ar Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministriem Araratu Mirzojanu un Džeihunu Bairamovu.
Savukārt pirmdien Valsts departamenta īpašumā ārpus Vašingtonas ASV diplomāts atklāja pušu sarunas, kas, sagaidāms, ilgs četras dienas.
"ASV priecājas uzņemt Armēnijas ārlietu ministru Mirzojanu un Azerbaidžānas ārlietu ministru Bairamovu, lai šonedēļ sekmētu sarunas, viņiem strādājot kopā centienos rast mierīgu nākotni Dienvidkaukāza reģionam," sacīja Valsts departamenta preses sekretārs Vedants Patels.
"[Valsts] sekretārs [Blinkens] tic, ka tiešas sarunas ir atslēga problēmu atrisināšanai un paliekoša miera panākšanai," viņš piebilda.
Blinkens svētdien arī telefoniski runājis ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu un paudis bažas par Azerbaidžānas kontrolpunkta izveidošanu uz vienīgā ceļa, kas savieno Kalnu Karabahu un Armēniju.
Blinkens teicis, ka šis solis "grauj centienus radīt ticību miera procesam", teikts Valsts departamenta paziņojumā par šo sarunu.
"Mēs netaupījām vārdus par nepieciešamību nodrošināt brīvu transporta, cilvēku un preču plūsmu pa Lačinas koridoru," sacīja Patels.
Sarunu mērķis ir panākt "vienošanos par attiecību normalizāciju", nevis miera līgumu, sacīja ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
"Mūsu mērķis ir panākt, lai ministri var sēsties pie galda un runāt viens ar otru," sacīja amatpersona.
ASV sagaida, ka abām pusēm būs tiešas un atklātas diskusijas, norādīja amatpersona, piebilstot, ka "diskutēts tiek par visiem jautājumiem".
2020.gadā karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā ilga sešas nedēļas un beidzās, kad abas valstis ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Vienošanās arī paredzēja Krievijas miera uzturētāju izvietošanu Kalnu Karabahā.
Tā kā Maskava ir iestigusi karā Ukrainā un nevēlas kaitēt saitēm ar Azerbaidžānas patronu Turciju, vadošo lomu miera sarunās mēģina uzņemties Eiropas Savienība un ASV.