C, 28.09.2023.

Augļkopji sūdzas par katastrofāliem postījumiem, kurus šogad nodarījis sals

TVNET/LETA
Facebook LinkedIn Draugiem X
Comments
Foto: Shutterstock

Situācija augļu un ogu audzētājiem pēc sala ir katastrofāla, pauda Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja un krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte, piebilstot, ka asociācija plāno vērsties Zemkopības ministrijā (ZM) pēc atbalsta nozarei.

Viņa stāstīja, ka augļu un ogu dārzi pēdējā nedēļā piedzīvoja nevis salnas, bet gan astoņu dienu ilgu salu.

Cietuši ir augļu dārzi visos Latvijas reģionos, tostarp Kurzemē visvairāk ir cietuši ķirši, kuri lielākoties visi jau bija saziedējuši, Vidzemē apsaluši ķirši, plūmes, bumbieres, kā arī ābeles, bet Latgalē kādā ķiršu dārzā cietuši 80% koku.

Rudzāte skaidroja, ja aprīlī nebūtu bijis siltais laika periods, sals kokiem un krūmiem nebūtu nodarījis tik būtisku kaitējumu, proti, sezona būtu sākusies vēlāk un raža nebūtu cietusi.

Viņa arī atgādināja, ka līdzīgs sals bija 2004.gadā, kad visu reģionu, tostarp Poliju maijā skāra aukstuma vilnis. Toreiz temperatūras nokritās līdz -7 grādiem, bet sals ilga tikai vienu nakti. Taču tik aukstu un tik ilgu aukstuma periodu kā šogad viņa nespēja atcerēties.

Tāpat Augļkopju asociācijas vadītāja sacīja, ka vērsīsies ZM pēc atbalsta nozarei, lai laukus sakārtotu un kokus apkoptu, jo, atšķirībā no graudkopības, augļkopji nevar platības pārsēt un ražu glābt.

Viņa uzsvēra, ka augļkopji nesaņem Eiropas Savienības subsīdijas vai atbalsta mehānismus. Pēdējo reizi nozare atbalstu saņēma 2017.gadā, kad pēc plūdiem augļkopjiem tika izmaksāti četri eiro par hektāru, ko Rudzāte vērtēja kā "smieklīgu" atbalsta apmēru.

Vienlaikus viņa atzina, ka augļkopības nozares pārstāvji parasti nesūdzas un neiet pie ministriem vai valdības, jo nozarei ar atbalsta saņemšanu nekad nav veicies, bet šoreiz nozarei atbalsts ir būtisks. Patlaban asociācija apzina dārzus, lai ievāktu informāciju, ko iesniegt ZM.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka

audzētāji nav kokus apdrošinājuši, jo apdrošinātāji piedāvā tos apdrošināt tikai pēc ziedēšanas. Savukārt aizsargāt ar laistīšanas sistēmu tik ilgu laika periodu pie zemām temperatūrām nav iespējams.

Pēc Rudzātes teiktā, audzētāji patlaban uztraucas par jau veiktajām investīcijām vai slēgtajiem līgumiem un līguma saistību izpildīšanu. Savukārt pircēji sezonas laikā var gaidīt, ka raža būs mazāka, piedāvājams saruks, kā arī cena Latvijas izcelsmes augļiem un ogām celsies.

Rudzāte gan norādīja, ka augļkopji cenas nav cēluši vairākus gadus.

Jau ziņots, ka nedēļas nogalē valsts lielākajā daļā pārspēti aukstuma rekordi un Latvijā piedzīvotas vienas no postošākajām pavasara salnām pēdējos gados.

Facebook LinkedIn Draugiem X
Comments

Tēmas

Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais