VIDEO ⟩ JV varētu virzīt savu Valsts prezidenta amata kandidātu (4)

"Skaidrs, ka nākamajam prezidentam ir jābūt skaidrai nostājai pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī skaidrai ārpolitiskajai pieredzei, pārstāvot Latvijas intereses," LTV sacīja JV deputāts Edmunds Jurēvics.

Jautāts, vai Rinkēviča vārds ir izskanējis sarunās par nākamo Valsts prezidentu, deputāts atbild, ka ministrs būtu cienījams prezidenta kandidāts. 

JV pārstāvji līdz šim izvairījušies komentēt Rinkēviča virzīšanas iespējamību.

Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis Latvijas Televīzijas raidījumā (LTV) "Kas notiek Latvijā?" pastāstīja, ka, pirmkārt, partiju apvienība vērtēs "Progresīvo" frakcijas ceturtdien atklāto prezidenta amata kandidātu, otrkārt, lems par sava kandidāta izvirzīšanas nepieciešamību.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atklāja, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka virzītā Valsts prezidenta amata kandidāte būs "ļoti harizmātiska, izcili izglītota, profesionāli pieredzējusi sieviete", tomēr konkrētu uzvārdu viņš nenosauca, kā arī neatbildēja uz jautājumu, vai tā varētu būt, piemēram, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.

Tāpat jau iepriekš Kozlovskis uzsvēra, ka koalīcijai vēlams vienoties par kopīgu Valsts prezidenta amata kandidātu.

Komentējot Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, Kozlovskis norādīja, ka līdzīgi kā pagātnē citi kandidāti, arī Levits nolēmis nekandidēt saprotama iemesla dēļ, jo redzams, ka nepietiek balsu viņa pārvēlēšanai amatā.

JV par savu rīcību lems tuvākajās dienās, ņemot vērā, ka Valsts prezidenta kandidātu iesniegšanas termiņš noslēdzas sestdien, 13. maijā. Līdzīgi kā iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) arī Kozlovskis norādīja, ka neizslēdz iespēju, ka JV varētu virzīt savu kandidātu Valsts prezidenta amatam.

Politiķis norādīja, ka ir vairāki cienījami iespējamie kandidāti, kuri ir pierādījuši sevi starptautiskajā darbībā un kuriem ir skaidra nostāja drošības jautājumos, kas īpaši svarīga laikā, kad Krievija karo pret Ukrainu.

Jau vēstīts, ka savā paziņojumā par lēmumu nekandidēt Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un JV esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

Levits savu lēmumu pamato ar to, ka nevēlas, lai Valsts prezidenta ievēlēšanā par līdznoteicējiem var kļūt prokremliskas un ar oligarhiem saistītas aprindas.

Kā ziņots, trešdien AS Valsts prezidenta amatam pieteica uzņēmēja, partiju apvienības dibinātāja Ulda Pīlēna kandidatūru. Savukārt "Progresīvie" savu kandidātu plāno paziņot rīt, 11. maijā.

Līdz 13. maijam varēs pieteikt Valsts prezidenta amata kandidātus, bet prezidenta vēlēšanas Saeimā paredzētas maija pēdējā dienā.