Ar bažām gaidīju šā mēneša 15. datumu, jo tā bija kārtējā reize, kad pagājuši trīs mēneši un paredzēts mana hipotekārā kredīta maksājuma pārrēķins. Pirms tam ziņās lasītais nebija pārlieku iepriecinošs – “Euribor likmes atgriežas 2008. gada līmenī un pārsniedz prognozes”, “Diemžēl sagaidāms, ka ar šo augstākās Euribor likmes pēdējo 14 gadu laikā vēl nav sasniegtas”...
Atvēru internetbanku un, jā, nekā iepriecinoša – ikmēneša maksājums no 449 € pacēlies līdz nu jau 471 €. Pirmā doma bija – hei, it kā taču 22 € pieaugums nav nekas traks, varēja būt arī sliktāk. Bet tad atcerējos, ka pirms Krievijas okupantu karaspēka iebrukšanas Ukrainā šis maksājums bija 333 €, tātad kopā pieaugums ir nu jau 138 €.
Pārfrāzējot grupas “Citi zēni” dziesmas vārdus – pat tad, ja man būtu lieka štuka, tā nenosegtu gada laikā pārmaksāto naudu. Turklāt kaut kādā mērā par savu kredītmaksājuma pieaugumu vēl varu priecāties, jo esmu dzirdējis par gadījumiem, kad citiem tas pieaudzis par 400 un vairāk eiro. Un tad man tāds no ekonomikas neko nejēdzoša parastā cilvēka jautājums – kāda velna pēc šis vispār notiek?