Baiba Ozola jau kopš mazotnes sapņoja par kuplu saimi. Pati gan izauga divu bērnu ģimenē, bet bērnībā zinājusi, ka viņai būs vismaz trīs bērni. “Tas bija sākuma sapnītis, kāda varētu izskatīties mana turpmākā dzīve, kad es būšu jau pieaudzis cilvēks. Bet, ka būs tik daudz, es nedomāju,” saka Baiba.
Baibas vecākajam dēlam būs 25 gadi, divi bērni jau ir patstāvīgā dzīvē, bet jaunākajam – šogad būs četri, un visām atvasēm doti latviski vārdi: Jēkabs, Matīss, Marta, Kārlis, Anna Marija, Ernests, Gustavs, Austra, Rūta, Grieta, Druvis un Miķelis.
Runājot par foršo daudzbērnu ģimenē, Baiba saka: “Tas, ka mēs vispār varam dzīvot vienā laikā ar šiem cilvēkiem. Viņiem ir unikāla pieredze mācīties no mazajiem, no lielajiem brāļiem. [..] Tā daudzbērnu ģimenē ir pievienotā vērtība, ka tev ir kam paprasīt padomu.”
Baiba atzīt, ka bērni viņai iemācījuši pacietību. “Esmu iemācījusies – tad, kad mammai tuvojas brīdis, kad “jumts” sāk ļodzīties, tad ir lūgums: “Tēti, vai es varu pazust uz trim stundām?” Esmu iemācījusies nedarīt sev pāri, kad viss “vārās”.” Viņa atzīst, ka šādu iespēju nesajukt prātā sev iedevusi pēc ceturtā bērna. “Pēc tam bija citādāki ieguvumi. Pateicoties vecākajam dēlam, man ir vairāk drosmes.”