/nginx/o/2018/10/03/11464857t1h8bb0.jpg)
Azerbaidžānas vēstniece Francijā Leila Abdulajeva 26. maijā pavēstīja, ka ir cerības miera līgumu ar Armēniju parakstīt 1.jūnijā Kišiņevā, kur Eiropas Politiskās kopienas samita gaitā paredzēta Azerbaidžānas un Armēnijas līderu tikšanās.
"Ceram, ka 1.jūnijā beidzot izdosies parakstīt [Azerbaidžānas un Armēnijas] miera līgumu," žurnālistiem sacīja vēstniece.
"Tas ir vēsturisks brīdis, ko nedrīkst laist garām," viņa uzsvēra.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans preses konferencē 22.maijā sacīja, ka uzskata par iespējamu miera līguma parakstīšanu ar Azerbaidžānu 1.jūnijā Kišiņevā, ja Baku un Erevāna pabeigs dokumenta saskaņošanu.
"Mūsu uzdevums - pēc iespējas ātrāk pabeigt sarunas [par miera līgumu ar Azerbaidžānu] un parakstīt dokumentu. Mūsu komanda intensīvi strādā," sacīja Pašinjans.
Premjers skaidroja, ka Armēnija iesniegusi Azerbaidžānai savus miera līguma projekta priekšlikumus un gaida Baku atbildi.
Ja atbilde tiks saņemta un "mēs redzēsim, ka šo pieeju kompromisu ietvaros varam uzskatīt par pieņemamiem, tad kāpēc ne," par iespēju līgumu parakstīt 1.jūnijā Kišiņevā sacīja Pašinjans.
"Bet pagaidām mēs Azerbaidžānas atbildi neesam saņēmuši," viņš piebilda.
Pašinjans ceturtdien Maskavā sacīja, ka Armēnija un Azerbaidžāna vienojušās par abpusēju teritoriālās vienotības atzīšanu.
Viņš arī izteicies, ka atzīst Azerbaidžānas, kurā ietilpst Kalnu Karabaha, teritoriālo integritāti ar nosacījumu, ka tiek garantēta armēņu iedzīvotāju drošība.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, bet vairāk nekā miljons abās valstīs bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.
2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā atkal uzliesmoja karadarbība, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.