Raidījums “360TV Ziņneši” 26. maijā ziņoja par naftas ieguvi Gudeniekos, par kuru Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess. Likumsargi izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju gan nesniedz, taču norāda, ka lieta sākta 2020. gadā.
Pēc Valsts policijas norādītajiem pantiem (Krimināllikuma 96.pants un 220.1 panta 2.daļa) kriminālprocess ierosināts par noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi, ja ir radīts būtisks kaitējums; saistībā ar naftas produktu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvadāšanu vai realizāciju, ja tā izdarīta lielā apmērā. Abi šie panti paredz vainīgo sodīt ar reālu brīvības atņemšanu.
Pret ko tieši sākts kriminālprocess, policija neatklāj. Policijas pārstāvji bija ieradušies Kuldīgas novada domē un skatījušies dokumentus saistībā ar pašvaldībai piederošos zemes gabalu ar naftas urbumiem, kas nodots nomā privātuzņēmumam.
Artis Roberts, Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks pastāstīja: “Policija interesējās, kāds līgums noslēgts, ko līgums paredz, kādas atskaites iesniedzam, kādus rēķinus izrakstām. Mums ir viens līguma partneris, ar kuru sadarbība, līgumattiecības - tādu informāciju mēs varam sniegt.”
Naftas lauks Gudeniekos ir 116 hektārus liela platība. Tie ir atsevišķi 14 zemes gabali, no kuriem trīs lielākie, gandrīz 80 hektāri, pieder Kuldīgas novada domei. Uz raidījuma jautājumu, vai pašvaldība pati vērsās policijā aizdomās par kādiem pārkāpumiem, domes priekšsēdētāja vietnieks atbildēja: “Nē, pašvaldība nav tā puse.”
Pašvaldībai līgums slēgts ar Baltic Oil Managment, un, kā raidījums noskaidroja no licenču izsniedzēja, Būvniecības valsts kontroles biroja, šis ir vienīgais uzņēmums, kas reāli ticis līdz naftas ieguvei Gudeniekos.
“Baltic Oil Managment” uzņēmums no intervijas atteicās, bet atsūtīja šādu komentāru: “Saistībā ar līdz šim publiskajā telpā izskanējušo informāciju par uzņēmuma darbību un šīs informācijas dažādo interpretāciju, uzņēmums ir pieņēmis lēmumu publiski turpmāk nekomentēt savu darbību.”
2017. gadā Valsts kontrole vērsa plašu kritiku komersanta virzienā. Revidenti pētīja, kamdēļ Latvijas naftas ieguvē vienīgais spēlētājs apiet pašvaldību un valsti un nemaksā nodokļus, lai gan, kā norāda Valsts kontrole, no Kuldīgas novada zemes izpumpē tūkstošiem tonnu naftas. Tolaik pat pieļāva – iespējams, tiek iegūti miljoniem eiro.
Pēc valsts kontroles paziņojuma situācija mainījās. Pašvaldībā norāda – darbošanās naftas laukos vairs nenotiek, turpinās tikai zemes dzīļu resursu izpēte, bet jau ar oficiāli atzītu komerciālu nolūku.
Artis Roberts, Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks pastāstīja: “No 2019.gada ir sākusies ogļūdeņražu ieguve. Redzam, ka darbība notiek nepārtraukti no šī 2019.gada. Mums ir zināms, cik to naftu iegūst, bet mums ir atrunāts, ka tas ir komercnoslēpums, ar tiem datiem mēs nedalāmies.”
Tātad, cik lielā apmērā no Kuldīgas zemes izpumpēta nafta, plašākai sabiedrībai ir liegts uzzināt. Līgums ar komersantu paredz – pašvaldība saņem 5% nodevu par pārdoto naftu.
Artis Roberts, Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks teica: “Kā mēs uzticamies, cik daudz viņi norāda? tos datus sniedz Ekonomikas ministrijai, to paredz likumdošana, un paralēli atsūta arī mums. Nafta iet cauri skaitītājam, ir mērierīce.”
No Gudenieku naftas pumpētājiem pašvaldības budžetā kopš 2019. gada ir ieripojuši nepilni 200 tūkstoši. Mēneša griezumā tie esot ap 2,5 tūkstoši.