Vasara bez traumām: 7 svarīgi ieteikumi bērnu veselībai un drošībai

“Apotheka” sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane kopā ar “Veselības centra 4” grupas uzņēmuma “Capital Clinic Riga” pediatri Dairu Brenču sagatavojušas ieteikumus bērnu veselībai un drošībai.

“Vasarā katrs no mums vēlas baudīt saulainās dienas un siltos vakarus, taču nepieciešams atcerēties, ka līdz ar silto laiku un daudzajām brīvā laika pavadīšanas iespējām vecākiem pastiprināti jāseko līdzi bērnu gaitām un jābūt gataviem palīdzēt, ja, piemēram, iekodis kukainis, gadījies sasisties, pārkarst vai neatbilstošas automašīnas salona gaisa temperatūras dēļ sanācis apaukstēties. Tāpēc ir svarīgi, lai vecāki un citi pieaugušie bērnu pavadoņi būtu informēti par rīcības scenārijiem un bērnu labsajūtu vasarā un zinātu, kā vajadzības gadījumā palīdzēt,” uzsver farmaceite Alīna Fleišmane.

Lūk, septiņi svarīgi speciālistu ieteikumi bērnu labsajūtas nodrošināšanai un uzlabošanai vasarā.

Insektu kodumi

Siltais laiks patīk ne tikai mums, bet arī dažādiem insektiem, turklāt mitrais pavasaris veicinājis dažādu knišļu un kukaiņu savairošanos. Tāpēc īpaši svarīgi pirms došanās pastaigās vai atpūtā brīvā dabā nodrošināties ar pretodu, ērču un citu insektu līdzekļiem.

“Insekta koduma vietai klāt jāpieliek kaut kas vēss. Ja koduma vieta niez, var lietot gelu pret niezi,

stipras niezes gadījumā, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, bērnam var iedot kādu no antihistamīna līdzekļiem piemērotā devā.

Ja iekodusi lapsene, bite vai irsis, koduma vieta jāatvēsina ar mitru, vēsu dvieli, vēsu kompresi vai uz tās jāuzklāj atvēsinošs gels. Ja pēc bites vai lapsenes dzēliena bērna ķermenī ir palicis dzelonis, tas jāizņem ar pinceti, pēc tam koduma vieta jādezinficē un jāpieliek vēsa komprese. Anafilakses jeb nopietnas alerģiskas reakcijas gadījumā noteikti jāmeklē speciālistu palīdzība - ja pēc insektu koduma parādās stipra tūska vai apgrūtināta elpošana, nekavējoties jāgriežas ārstniecības iestādē,” uzsver pediatre Daira Brenča.

“Uz insektu koduma vietas nevajag likt spiedošus pārsējus vai žņaugus, degvīna kompreses vai mēģināt indi izspiest.

Šādi rīkojoties, var tikai pasliktināt situāciju – ienest koduma vietā kādu infekciju, bojāt audus vai, lietojot degvīnu saturošas kompreses, pat gūt vieglus ādas apdegumus, jo bērna āda ir maiga un jutīga. Tādēļ koduma vietai labāk pielikt klāt ko vēsu un tūsku mazinošu, piemēram, saldētu ogu maisiņu.

Ja piesūkusies ērce, to nedrīkst saspiest, griezt vai censties izraut ar pirkstiem. Tāpat uz ērces nedrīkst pilināt eļļu.

Lai pareizi izņemtu ērci, to ar pinceti vai speciālu rīku jāsatver pēc iespējas tuvāk ādai un ar rotējošām kustībām, gluži kā skrūvējot skrūvi, jāvelk ārā. Ja neesat pārliecināti, vai to varēsiet izdarīt, vērsieties tuvākajā medicīnas iestādē un lūdziet palīdzību,” norāda farmaceite.

Pārkaršana

Vasarā bērni var pārkarst gan tiešā saulē, gan arī slikti vēdinātās, karstās telpās, automašīnā vai arī ja ir pārāk biezi saģērbti. Sākumā bērns var būt kaprīzāks, vēlāk var parādīties miegainība, galvassāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra, nevēlēšanās ne ēst, ne dzert vai gluži pretēji – lielas slāpes. Var būt arī vemšana vai slikta dūša. Smagākos pārkaršanas gadījumos var būt arī krampji un samaņas zudums. Bērnam vasarā nevajadzētu uzturēties tiešos saules staros, tāpēc neplānojiet pastaigas vai rotaļas ārpus telpām dienas laikā ar augstu saules intensitāti (laikposmā no pulksten 11.00 līdz 16.00).

“Gadījumā, ja bērns ir pārkarsis, nogādājiet viņu ēnā, ja esat telpās – atveriet logu. Vēlams atbrīvot bērnu no apģērba un izmērīt temperatūru. Tāpat var likt vēsas kompreses.

Bērnam jādod dzert vēss ūdens vai tēja, bet ne auksta. Zīdaiņus vēlams likt pie krūts. Ja bērna ķermeņa temperatūra ir augstāka par 38,5 grādiem, var lietot pretdrudža medikamentus vecumam atbilstošās devās. Ja simptomi nepāriet pusstundas laikā vai bērna pašsajūta pasliktinās, bērns kļūst apātisks, parādās apgrūtināta elpošana, traucēta apziņa vai halucinācijas, obligāti jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta,” norāda pediatre.

Bērna apģērbam vasarā jābūt ērtam, plānam, no dabiskiem materiāliem, elpojošam un, ieteicams, gaišā krāsā. Būtu vēlams ievērot “sīpoliņa” principu – apģērbu vilkt vairākās kārtās, lai dienas laikā ērti kādu var novilkt vai, ja paliek vēsāks, uzvilkt. Uzturoties ārpus telpām, ieteicama galvassega.

Atpūta pie ūdens

Atpūšoties pie ūdens, pats svarīgākais ir ielāgot, ka ne uz mirkli nedrīkst atstāt bērnu bez uzraudzības – vai tas būtu pie jūras, ezera, piemājas dīķa vai piepūšamajā baseinā. Ļaujiet bērnam rotaļāties, plunčāties un peldēties tikai tik tālu, cik pieaugušais viņu var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā atsteigties palīgā.

Runājot par veldzēšanos ūdenī, mediķi ik gadu vērš uzmanību uz to, cik bīstami ir lēkt uz galvas ūdenī, un mudina to atgādināt arī saviem bērniem.

“Diemžēl tas notiek katru gadu, un par to nākas vēlreiz un vēlreiz atgādināt. Parasti tie nav mazie bērni, bet gan pusaudži un pieauguši cilvēki, kas lec uz galvas, nezinot, cik dziļa ir ūdenstilpe, vai straume nav sanesusi smiltis, kokus, vai apakšā nav akmeņu. Tas diemžēl beidzas ļoti traģiski – ar galvaskausa lūzumiem, salauztiem mugurkauliem. Pusaudži brauc ar riteņiem pāri tiltiņam, un kādam ienāk prātā ideja ielēkt no tilta ūdenī, nopeldēties un braukt tālāk. Viens lēciens uz galvas ūdenī, un, ja paveicas palikt dzīvam, vari palikt paralizēts uz visu mūžu: nekustas ne rokas, ne kājas, un pat modernā medicīna šādos gadījumos nespēj palīdzēt,” brīdina ārste.

Dažkārt bērni nespēj arī sajust robežu, kad jābeidz plunčāties ūdenī, un var pārlieku atdzist, tad var būt drebuļi, parādīties zosāda, āda var kļūt pelēcīgi zilgana un vēsa.

“Ja peldoties gadījies pārlieku atdzist, nekavējoties jānāk ārā no ūdens, jānovelk slapjās peldbikses vai peldkostīms, ar sausu dvieli jānosusina bērns, un uz kādu brīdi viņu var pat ietīt sedziņā vai sausā dvielī (var arī pieaugušo jakā). Šādos brīžos palīdzēt sasildīties var arī fiziskas aktivitātes – skriešana vai lēkāšana,” stāsta pediatre Daira Brenča.

Braukšana automašīnā

Vasara ir laiks, kad biežāk dodamies ekskursijās un izbraucienos, tāpēc

svarīgi atcerēties, ka karstajā laikā pat uz īsu brīdi nedrīkst bērnu atstāt vienu pašu automašīnā. Automašīnas salons ļoti ātri uzkarst, un tas var būt drauds ne tikai bērna veselībai, bet pat dzīvībai.

Plānojot garāku izbraucienu ar automašīnu, noteikt parūpējieties, lai būtu iespējams aptumšot logus un bērnam visu brauciena laiku virsū nespīdētu tieši saules stari. Tāpat paņemiet līdzi pietiekami daudz ūdens un piedāvājiet bērnam regulāri padzerties. Brauciena laikā ieplānojiet apstāšanās pauzes, lai varētu izvēdināt automašīnu un kopā ar bērnu izkustēties.

Lai izvairītos no pārkaršanas vai apaukstēšanās brauciena laikā, automašīnas salona temperatūra jāiestata apmēram četrus, piecus grādus zemāka nekā āra temperatūra, nodrošinot patīkamu klimatu brauciena laikā. Piemēram, ja gaisa temperatūra ir 27 °С, tad automašīnas salona temperatūrai jābūt ne zemākai par 22 vai 23 °С.

Ēdienkarte vasarā

Neatkarīgi no gadalaika svarīgākais nosacījums bērna ēdienkartei ir pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs katru dienu. Savukārt vasara ir ļoti piemērots laiks, lai pārskatītu un sāktu veidot jaunus, veselīgus ēšanas paradumus.

“Ikdienas ēdienkartē vēlams iekļaut sezonālos vietējos augļus, ogas un dārzeņus. Dārzeņi, ogas un augļi, zaļumi un zaļo lapu dārzeņi ir bagāti ar dabiskiem vitamīniem un minerālvielām, kas ir īpaši svarīgi, ja vēlamies uzkrāt spēkus un enerģiju gada tumšajiem mēnešiem. Ēdiet tos paši un piedāvājiet bērnam!

Ieviesiet ģimenē vienkāršas un veselīgas ēšanas tradīcijas – piemēram, katru dienu apēdiet trīs dažādus augļus vai dārzeņus.

Tas ļaus bērnam interesantā un rotaļīgā veidā paplašināt ne tikai savu ēdienkarti, bet arī izkopt garšas izjūtu,” stāsta pediatre.

Ūdens lietošana

Ieteicamais dienā patērējamais ūdens daudzums ir atkarīgs no bērna vecuma, svara, aktivitātes līmeņa un gaisa temperatūras. Zīdaiņa vecumā ūdens jādod padzerties brīdī, kad mazuli sāk piebarot. Pirmajā dzīves gadā pēc piebarošanas sākšanas dienas laikā, ja bērnam nav problēmu ar svara zudumu vai nav nepieciešams palielināt patērēto ūdens apjomu, būtu vēlams izdzert papildus tik daudz ūdens, cik bērns apēd vienā ēdienreizē. Vidēji tie ir 180–200 mililitri ūdens. Sākot no viena gada vecuma, nepieciešamais dienā patērējamā ūdens daudzums atkarīgs no bērna svara – uz katru kilogramu tie ir 30 ml tīra ūdens dienā. Karstā laikā neaizmirstiet ūdeni dzert paši un biežāk piedāvāt bērnam, nesatraucoties pārsniegt ieteicamo dienas normu.

“Karstā laikā nav vēlams ūdeni aizvietot ar sulām, pienu vai jogurtiem – tas ir ēdiens. Jādzer ir ūdens vai viegla, nesaldināta tēja.

Saldinātie dzērieni satur daudz cukura, un tas bērna organismam nozīmē tukšas un nevajadzīgas kalorijas, turklāt var veicināt šķidruma zudumu. Regulāra saldināto dzērienu lietošana ikdienā veicina zobu kariesa veidošanos, palielina liekā svara un aptaukošanās risku, vielmaiņas traucējumus, kā arī izmaina ēšanas paradumus,” atzīmē Dr. Daira Brenča.

Dauzīšanās, kritieni un sekas

Dodoties uz spēļu laukumu vai sētā lēkājot pa batutu, bērnam būtu jāatgādina par piesardzību: nešūpoties augstu, nedauzīties, grūstot citus bērnus, īpaši, ja tiek kāpts augšup, piemēram, pa trepēm. Tāpat jāatgādina, ka uz batuta vienlaikus drīkst atrasties tikai viens cilvēks. Bērnu slimnīcā katru vasaras mēnesi nonāk ap 100 bērnu ar traumām, kas gūtas, lēkājot pa batutu.

"Centieties nesabojāt savas vasaras brīvdienas, pārgalvīgi dauzoties, jo ar vienu neapdomīgu soli varat tikt ne tikai pie ģipša un kruķiem, bet pat pie ilgstošas gulēšanas slimnīcā," atgādina Daira Brenča. Lai jūsu bērniem vasarā pavadītais laiks ir lietderīgs un atstāj tikai labas atmiņas!

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".