Atpūšoties pie ūdens, pats svarīgākais ir ielāgot, ka ne uz mirkli nedrīkst atstāt bērnu bez uzraudzības – vai tas būtu pie jūras, ezera, piemājas dīķa vai piepūšamajā baseinā. Ļaujiet bērnam rotaļāties, plunčāties un peldēties tikai tik tālu, cik pieaugušais viņu var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā atsteigties palīgā.
Runājot par veldzēšanos ūdenī, mediķi ik gadu vērš uzmanību uz to, cik bīstami ir lēkt uz galvas ūdenī, un mudina to atgādināt arī saviem bērniem.
“Diemžēl tas notiek katru gadu, un par to nākas vēlreiz un vēlreiz atgādināt. Parasti tie nav mazie bērni, bet gan pusaudži un pieauguši cilvēki, kas lec uz galvas, nezinot, cik dziļa ir ūdenstilpe, vai straume nav sanesusi smiltis, kokus, vai apakšā nav akmeņu. Tas diemžēl beidzas ļoti traģiski – ar galvaskausa lūzumiem, salauztiem mugurkauliem. Pusaudži brauc ar riteņiem pāri tiltiņam, un kādam ienāk prātā ideja ielēkt no tilta ūdenī, nopeldēties un braukt tālāk. Viens lēciens uz galvas ūdenī, un, ja paveicas palikt dzīvam, vari palikt paralizēts uz visu mūžu: nekustas ne rokas, ne kājas, un pat modernā medicīna šādos gadījumos nespēj palīdzēt,” brīdina ārste.
Dažkārt bērni nespēj arī sajust robežu, kad jābeidz plunčāties ūdenī, un var pārlieku atdzist, tad var būt drebuļi, parādīties zosāda, āda var kļūt pelēcīgi zilgana un vēsa.