Cik daudz svīst ir normāli, un kad par to jāsāk uztraukties?

“Sviedru apjomu, kas izdalās diennakts laikā, katram pašam izmērīt ir grūti. Taču par pārlieku svīšanu var uzskatīt tādu, kas rada nopietnu diskomfortu un traucē veikt ikdienas darbības – pat tādas, kas neprasa izteiktu fizisko piepūli. Tādā gadījumā nepieciešama ģimenes ārsta, dermatologa, neirologa vai endokrinologa konsultācija, lai izslēgtu kādu no saslimšanām,” skaidro farmaceite Mārīte Šukele. 

Parasti pastiprināti svīst paduses, plaukstas, pēdas, cirkšņi un piere, jo tur cilvēkiem atrodas vislielākais daudzums sviedru dziedzeru.

Kā stāsta farmaceite, pārmērīga svīšana var nelabvēlīgi ietekmēt mūsu organismu: "Sviedriem sadaloties, rodas kairinošas vielas, kas var izraisīt ādas iekaisumu, niezi, izsitumus, provocēt ādas sēnīšu slimības. Tāpat var iekaist sviedru un tauku dziedzeri, pastiprināti veidoties pinnes."

Tomēr pastiprināta svīšana var būt arī normāla parādība, ja mēs darām ko fiziski, piemēram veicot smagu fizisku darbu vai intensīvi sportojot. 

“Sviedru apjomu, kas izdalās diennakts laikā, katram pašam izmērīt ir grūti. Taču par pārlieku svīšanu var uzskatīt tādu, kas rada nopietnu diskomfortu un traucē veikt ikdienas darbības – pat tādas, kas neprasa izteiktu fizisko piepūli. Tādā gadījumā nepieciešama ģimenes ārsta, dermatologa, neirologa vai endokrinologa konsultācija, lai izslēgtu kādu no saslimšanām,” skaidro farmaceite.

Saslimšanas, par kurām var liecināt pārmērīga svīšana

Kā min farmaceite, svīšanu spēcīgi ietekmē veģetatīvā nervu sistēma, piemēram, stress, sakāpinātas emocijas un nervu pārslodze. "Tāpat izplatīts svīšanas iemesls ir cukura diabēts, sirds un asinsvadu, plaušu slimības, neiroloģiskas saslimšanas, pastiprināta vairogdziedzera darbība, dažādas infekcijas un pat onkoloģiskas saslimšanas. Par iemeslu pārmērīgai svīšanai var būt arī atsevišķu medikamentu, piemēram, antibiotiku, antidepresantu un psihotropo līdzekļu, lietošana," uzsver Mārīte Šukele.

Ja pastiprināta svīšana ir saistīta ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju, to var  stabilizēt ar žeņšeņa, baldriāna, eleiterokoka preparātiem, B vitamīnu, fizioterapijas procedūrām, regulārām fiziskām aktivitātēm, svaigu gaisu, ūdens procedūrām, kontrastdušu, peldēšanu u.c.

Kas rada nepatīkamo smaku?

Sviedri, izrādās, ir bez smaržas, jo par 98% sastāv no ūdens! Jo vairāk uz ādas būs mikrobu, jo nepatīkamāka būs sviedru smaka, tāpēc pirmkārt jārūpējas par higiēnu.

Tavs ķermenis uz asu ēdienu reaģēs tāpat kā uz karstu, saulainu dienu – tas liek svīst vairāk pat tad, ja ārā ir zema temperatūra.

"Asi, sāļi, piparoti, kalorijām bagāti ēdieni, šokolāde, saldinātie vai alkoholiskie dzērieni, kafija pastiprina sviedru smaku un veicina svīšanu. Arī tad, ja uzturā lietoti ķiploki vai kāpostu dzimtas dārzeņi, kuru sastāvā ir sērs, sviedri būs vairāk saožami," uzsver farmaceite. 

Antiperspirants vai dezodorants?

Pirms tiek lietoti pretsviedru līdzekļi, jāparūpējas par higiēnu, lai mazinātu baktēriju vairošanos. Pretsviedru līdzekļu klāsts ir milzīgs, atšķiras to iedarbība un ķermeņa vietas, kurām ir domāti šie līdzekļi. Tradicionālie dezodoranti ir maigas iedarbības līdzekļi, kas pārsvarā paredzēti tikai sasvīduša ķermeņa smaržas īslaicīgai maskēšanai.

Dezodorantu sastāvā ir alkohols, un to vienīgā funkcija ir novērst sviedru smaku, nevis mazināt svīšanu. "Tāpēc, ja nepieciešama labāka aizsardzība, piemērotāki būs antiperspiranti, kas novērsīs gan sviedru, gan nepatīkamā aromāta izdalīšanos. Antiperspirantu iedarbību nodrošina to sastāvā esošie alumīnija sāļi," iesaka Mārīte Šukele.  "Ļoti svarīgi atcerēties, ka antiperspirantus drīkst uzklāt tikai veselai, netraumētai un sausai ādai, bet vakarā āda noteikti rūpīgi jānomazgā. Lai arī šis ir efektīvs risinājums svīšanas mazināšanai, ilgstoša sviedru dziedzeru bloķēšana var nojaukt ādas imunitāti."

Ja āda sāk sūrstēt vai parādās apsārtums, prātīgāk būtu no pretsviedru līdzekļa atteikties. Dermatoloģisku problēmu gadījumā līdzeklis ir noteikti jātestē. 

Atceries! Ja svīšana kļūst mokoša un traucējoša, ir plašas iespējas, kas ja ne pilnībā izārstē no svīšanas, tad vismaz uz ilgāku laiku novērš to. Ja sviedri tek straumītēm, nepieciešama dermatologa, neirologa vai endokrinologa konsultācija.

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".