JV iecere paplašināt koalīciju var novest pie divām galējībām, uzskata politologs (4)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Prejmjers Krišjānis Kariņš
Prejmjers Krišjānis Kariņš Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja

Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis uzskata, ka ar ieceri paplašināt koalīciju partija "Jaunā vienotība" (JV) vēlas atsvaidzināt valdību.

Runājot par to, kādas sekas varētu būt JV iecerei paplašināt koalīciju, eksperts aģentūrai LETA norādīja, ka tas var novest pie divām galējībām - var nenotikt nekas, bet pastāv iespēja, ka valdība kritīs un būs jāveido jauna koalīcija un Ministru kabinets.

"Būs sarežģīti atrast vidusceļu, lai saglabātu valdību. JV vajag atsvaidzināt valdību. Ir arī saprotams, ka ir panākta kaut kāda vienošanās ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju "Progresīvie"," sacīja Rajevskis.

Politologs atzīmē, ka gaidāmas nopietnas sarunas, jo Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS) pārmaiņas nevēlas, bet politiskie spēki ļoti labi saprot arī to, ka valdības krišanas gadījumā kāda no partijām var nebūt pie koalīcijas galda un nonākt opozīcijā.

"Gaidāma ļoti sarežģīta politiskā šaha spēle. Nedomāju, ka JV mērķis ir izstumt kādu no partneriem. JV vēlas atsvaidzināt valdību un panākt virzību tajās ministrijās, piemēram, Ekonomikas ministrijā, kur ir problēmas. Turklāt, samazinot opozīciju, lielāku pārstāvju skaitu var iesaistīt nopietnā reformu procesā," sacīja Rajevskis.

Viņa ieskatā, opozīcijas samazināšana padarīs koalīciju stiprāku un spējīgāku veikt reformas un nebūt atkarīgai no dažām balsīm, jo patlaban koalīcijai ir 54 balsis. Katra balss ir stipri vērtīgāka, nekā gadījumā, ja koalīcija būtu, piemēram, ar 60 mandātiem.

Taujāts, kādas partijas varētu veidot iespējamo koalīciju, politologs norādīja, ka JV būs vadošā loma, tomēr pagaidām ir pāragri prognozēt, vai Ministru prezidents turpinās būt Krišjānis Kariņš, vai tomēr viņa vietā nāks kāds cits. Pēc Rajevska paustā, JV šajā procesā būs virzošais spēks, jo tās rokās ir iespējas dažādām kombinācijām, jo tā ir dialogā ar visām četrām partijām - ZZS, "Progresīvie", NA un AS.

"Lielais jautājums ir par to, vai Kariņš būs gatavs atteikties no premjera amata par koalīcijas paplašināšanu. Domāju, ka viņš nav ieinteresēts turpināt deldēt partijas reitingu un atbildēt par ekonomisko atpalicību valsī un būt par iemeslu, kāpēc ekonomika stagnē. Viņš absolūti negrib būt grēkāzis," sacīja eksperts.

Kā ziņots, Ministru prezidenta pirmās sarunas par koalīcijas izmaiņām varētu notikt ar abām pārējām valdību veidojošajām partijām - AS un NA, liecina politiķu izteikumi. Kariņš iepriekš medijiem pieļāvis, ka sarunas plānots sākt piektdien, 2.jūnijā.

Sarunas notiks, jo saļodzījušās attiecības JV vadītajā koalīcijā, kurā pašlaik ar JV kopā strādā AS un NA. Plaisas koalīcijā pastiprinājās līdz ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas JV virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, taču viņš tika ievēlēts tikai ar opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm un nesaņemot nekādu AS un NA atbalstu.

Prezidenta vēlēšanas radījušas gaidas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Piemēram, iepriekš ticis pieļauts, ka, ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar JV, ZZS un "Progresīvo" balsīm, tad šīs partijas arī varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu. Kariņš jau ir izteicies, ka plāno runāt ar partijām par koalīcijas paplašināšanu.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu