Parīze: ES paplašināšanās būs kā maza revolūcija (1)

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien sagādāja visiem pārsteigumu, runā Slovākijā stingri atbalstot ES paplašināšanos.

"Mums jautājums nav, vai mums būtu jāpaplašinās (..), bet gan, kā mums tas būtu jādara," sacīja Makrons, kurš 2019.gadā nobloķēja ES sarunas par paplašināšanos ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.

Bone šodien paskaidroja, ka ES robežu paplašināšana būtu "liels satricinājums", kas prasītu izmaiņas ES darbībā.

"Tas nozīmē pārskatīt mūsu politiku, veikt izmaiņas budžetos, iestādēs," intervijā radio "Europe 1" sacīja ministre, norādot, ka tas būs "nākamās desmitgades projekts".

Paplašināšanās nozīmē apsvērt, "kā mēs sevi organizēsim, lai virzītos uz priekšu", sacīja Bone, salīdzinot to ar mazu revolūciju.

Makrona nepārprotamo atbalstu ES paplašināšanai, kā arī atbalstu Ukrainas dalībai NATO ir izraisījis Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā pagājušā gada februārī.

Analītiķi apgalvo, ka jebkuru jaunu paplašināšanos, visticamāk, pavadīs būtiskas izmaiņas ES lēmumu pieņemšanas procesā, kas daudzās politikas jomās prasa 27 dalībvalstu vienprātību.

Makrons savā runā aktualizēja ideju par "vairāku ātrumu Eiropu", proti, ES tiktu uzņemtas jaunas valstis, bet tām būtu atšķirīgs statuss un tiesības salīdzinājumā ar vēsturiskajām dalībvalstīm.

Kopumā par kandidātvalstīm vai potenciālajām kandidātvalstīm uz dalību ES tiek uzskatītas desmit valstis, tai skaitā Ukraina, Moldova, Gruzija un Turcija.

Pret paplašināšanos asi iestājas eiroskeptiski noskaņotās Eiropas politiskās partijas.

Francijā galēji labējo līdere Marina Lepēna, kas jau sen kritizē ES, ir sasniegusi līdz šim labākos reitingus sabiedriskās domas aptaujās un 2027.gadā cer tikt ievēlēta prezidenta amatā.